Jauns spiegošanas skandāls apvijis Vāciju un Franciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Vācijas mediji ziņo, ka pašmāju izlūkdienesti palīdzējuši ASV slepenajiem dienestiem izspiegot Francijas augstākās amatpersonas, kā arī Eiropas Komisiju (EK). Vācijas Iekšlietu ministrija kategoriski noliegusi šīs ziņas. Ziņa raisījusi interesi arī Briseles gaiteņos. Eiropas Komisija paziņojusi, ka šis jautājums ir jārisina dalībvalstu līmenī.

Vācijas preses publiskotās ziņas par spiegošanu satricinājušas gan valdības namu Berlīnē, gan Elizejas pili Parīzē. Laikraksts „Sueddeutsche Zeitung” publicējis rakstu par to, ka Vācijas izlūkdienesti izspiegojuši gan Francijas augstākās amatpersonas, prezidentu un ārlietu ministru ieskaitot, gan arī Eiropas Komisiju. Sarunu ieraksts esot veikts no izlūkdienesta stacijas Bavārijā, un ziņojumi nonākuši uz kādreizējā Angelas Merkeles komandas vadītāja, tagadējā iekšlietu ministra Tomasa de Mezjēra galda. Viņš saistību ar spiegošanu ir kategoriski noliedzis, taču vācu prese jau kariķējusi ministru, atainojot kā Buratīno ar garu degunu un norādot, ka viņš melo.

Eiropas Komisija, kura arī pieminēta kā viens no spiegošanas upuriem, pret šīm ziņām izturas ar diplomātisku piesardzību. „Šis jautājums paliek nacionālo varas iestāžu kompetencē, kurām ir jāizmeklē un jānoskaidro, kas ir noticis. Un jums es varu apstiprināt, ka mēs nevienu neesam izspiegojuši, un pilnīgi droši gan visiem mūsu draugiem, gan potenciālajiem ienaidniekiem varu apliecināt, ka mēs esam gatavi rīkoties ļoti ātri,” EK viedokli pauda prezidenta Žana Kloda Junkera runas vīrs Margaritis Šinas.

Arī pats komisijas prezidents Žans Klods Junkers sagaida, ka Vācija nokārtos šo lietu, un atzinis - pats kā bijušais valdības vadītājs labi apzinās, cik grūti ir kontrolēt pašmāju izlūkdienestus.

Eiropas Komisijas preses zālē vairākkārt vaicāja, kā vērtēt faktu, ka spiegošana, iespējams, notikusi divu sabiedroto starpā, kuru kā lielāko problēmu izcēlis arī laikraksts „Sueddeutsche Zeitung” un, protams, kā tas varētu ietekmēt tālākās attiecības ar ASV, ar kuru Eiropas Savienība cenšas noslēgt tirdzniecības līgumu. Eiropas Komisijas pārstāvis atbildēja, ka darbs turpinās un nekādu šķēršļu neesot.

Situāciju vēl neērtāku padara fakts, ka Vācijas valdība savulaik ļoti asi reaģēja uz atklātībā nonākušām ziņām par ASV spiegošanas centieniem, taču tagad, saskaņā ar laikrakstos pausto, pati kļuvusi par amerikāņu specdienestu sabiedroto. Šīs ziņas kļuvušas par saldo maizi Merkeles opozīcijas politiķiem, kuri neskopojas ar kritiku un pārmetumiem valdībai, vainojot to melošanā.

Francijas oficiālā vara nesteidzas ar atbildes reakciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti