2015. gadā Irānas un pasaules lielvaru parakstītā kodolvienošanās paredz, ka Irāna nebagātinās urānu līdz līmenim, kas ir piemērots kodolieročiem. Tāpat Teherāna apņēmās demontēt lielāko daļu centrifūgu, ko izmanto urāna bagātināšanai. Irānai arī jānodrošina ANO paspārnē esošās Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) inspektoru piekļuve valsts kodolobjektiem.
Taču Teherāna regulāri ir pārkāpusi vienošanās nosacījumus pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps 2018. gadā paziņoja par Vašingtonas izstāšanos no kodolvienošanās un ekonomisko sankciju atjaunošanu pret Irānu.
Garīdznieku vadītā Irānas Aizbildņu padome apstiprinājusi parlamenta šonedēļ pieņemto likumu, kas pārējām kodolvienošanās parakstītājvalstīm uzdod divu mēnešu laikā atjaunot Irānas pieeju starptautiskajam finanšu un naftas tirgum. Ja sankcijas noteiktajā laikā nemīkstinās, tad Irānas valdībai būs pienākums bloķēt IAEA inspektoru piekļuvi valsts kodolobjektiem.
Jaunais likums arī paredz, ka tādā gadījumā Irāna varēs bagātināt urānu līdz 20%, kā arī uzstādīt papildu centrifūgas. Kodolvienošanās paredz, ka Irāna drīkst bagātināt urānu līdz 3,6%.
Irānas prezidents Hasans Rouhani kritizējis parlamenta pieņemto likumu.
“Valdība neatbalsta parlamenta apstiprināto likumu un uzskata to par kaitīgu valsts diplomātiskajam kursam,” paziņoja prezidents.
Irānas valdība ar Rouhani priekšgalā uzskata, ka parlamentam nav tiesību vienatnē lemt par valsts kodolprogrammu un starptautisko kodolvienošanos. Tā esot Augstākās nacionālās Drošības padomes prioritāte.
Irānas augstākais garīgais līderis un reālais vadītajs ājatolla Alī Hāmenei, kuram parasti pieder galavārds visos valstiski nozīmīgākajos jautājumos, līdz šim nav publiski izteicies par jauno likumu.
To pieņēma pēc tam, kad aizvadītajā piektdienā uzbrukumā nāvējoši ievainoja Irānas vadošo kodolzinātnieku Mohsenu Fahrizadi. Rietumvalstu izlūkdienesti Fahrizadi uzskata par neīstenotās irāņu kodolieroču programmas galveno arhitektu. Teherāna zinātnieka nāvē vaino Izraēlas specdienestu “Mossad” un vietējo opozicionāru grupu.
Irānas parlamenta apstiprinātais likums apgrūtinās jaunievēlētā ASV prezidenta Džo Baidena centienus nogludināt attiecības ar Teherānu. Baidens neslēpj, ka vēlas ASV atkalpievienošanos kodollīgumam un mīkstināt sankcijas ar nosacījumu, ka Teherāna pilnībā ievēros 2015. gadā parakstīto vienošanos.
KONTEKSTS:
Irānā piektdien, 27. novembrī, nogalināts viens no valsts pazīstamākajiem kodolzinātniekiem Mošeds Fahrizade, kurš bija Aizsardzības ministrijas pētniecības un inovāciju organizācijas vadītājs. Uzbrukumā pret viņa automašīnu zinātnieks tika ievainots un no gūtajiem ievainojumiem slimnīcā mira.
Slepkavībā ir vainojamas Izraēla un Amerikas Savienotās Valstis (ASV), to sestdien paziņoja Irānas prezidents Hasans Rouhani, norādot uz Izraēlas mēģinājumiem radīt haosu reģionā. Rouhani solījis īstajā brīdī atriebties slepkavības rīkotājiem, vienlaicīgi uzsverot, ka neļaus, lai viņa valsts tiktu ievilkta slazdos.
2015. gadā Irāna un sešas pasaules lielvaras pēc ilgām sarunām panākušas vienošanos par Teherānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret gadiem ilgušo sankciju atcelšanu. Rietumvalstu līderi šo vienošanos nosaukuši par nozīmīgu pavērsienu starptautiskajās attiecībās.
