„Paradise Papers” - tā nosaukta jaunā nopludināto dokumentu lieta, ko klajā laidis „Starptautiskais pētniecisko žurnālistu konsorcijs”. Atklātībā nonākuši vairāk nekā 13 miljonu failu, kas ir bijuši juridiskās kompānijas „Appleby” rīcībā.
Gaismā celta virkne satricinošu faktu par to, kā daudzi sabiedrībā plašāk un mazāk zināmi turīgi cilvēki un kompānijas glabā savus ienākumus beznodokļu zonās jeb „ofšoros”, tādējādi nemaksājot pienākošos tiesu pašmājās. Apkopotie dokumenti atspoguļo laika periodu no 1950. līdz 2016.gadam.
„Paradise Papers” līdzinās akcijai „Panam Papers”, kad aizvadītajā gadā identiskā kārtā žurnālisti publiskoja ziņas par tūkstošiem cilvēku un kompāniju, kas savu turību glabā ārzonās. Pēc notikušā ir satricinātas daudzas valstis un valdības.
Dokumentos atklājies, ka ASV prezidenta Donalda Trampa kabineta loceklis Vilburs Ross, kurš atbild par tirdzniecības lietām, glabā daudzu miljonu vērtas daļas kuģu būvniecības uzņēmumā „Navigator”, kuras viens no galvenajiem klientiem ir Krievijas enerģijas firma „Sibur”. Savukārt firmas īpašnieku vidū ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina ģimenes locekļi un kāds vārda nenosaukts oligarhs, kurš apgalvojis, ka kompānija ir izveidota Krievijas valdības uzdevumā.
Vēl viens no „Navigator” klientiem ir Venecuēlas naftas kompānija „PDVSA”, pret kuru ASV prezidents vēl šogad ir noteicis sankcijas. „Paradise Papers” apgalvo, ka Trampa kabineta loceklis Ross savas „Navigator” uzņēmuma akcijas glabā virknē mazāku kompāniju Kaimana salās.
Savukārt Lielbritānijā sabiedrības uzmanības centrā nopludināto dokumentu dēļ ir nonākusi Anglijas karaliene Elizabete. Dati liecina, ka aptuveni desmit miljoni britu mārciņu, kas ir viņas privātā nauda, ir noguldīta ārzonās, kur to visu apkalpo kompānija „Duchy of Lancaster”. Raidorganizācija BBC norāda – tas, ka karaliene glabā savu naudu ārzonās, nav nelikumīgi, taču jautājums, vai Lielbritānijas monarham tas būtu jādara, skaidri zinot, ka valstī līdz ar to garām iet būtiski nodokļi.
Lielāka caurspīdība tajā, kur glabājas Eiropas Savienības dalībvalstu kompāniju un turīgu personu nodokļi, jau ilgstoši ir viens no aktuālākajiem jautājumiem arī Eiropas Savienības institūcijās Briselē.
„Eiropas Savienības dalībvalstis arvien pilnīgi un kvalitatīvi nesadarbojas ar Eiropas Komisiju šajā ziņā,” paudusi organizācijas „Global Witness” vadītāja Reičela Ovensa. Savukārt organizācijas „Transparency International” Briseles biroja vadītājs Karls Dolans norādījis, ka, piemēram, Vācija ir viena no tām, kas iestājas pret finanšu caurspīdīgumu, norādot, ka tas apdraud personas tiesības.
Sagaidāms, ka tuvākajā laikā gaismā nāks vēl jauni fakti, jo mediji informāciju joprojām apstrādā.
