Vardarbības uzliesmojums sekoja izraēliešu varas iestāžu lēmumam ierobežot piekļuvi Tempļa kalnam tiem vīriešiem, kas jaunāki par 45 gadiem, kā arī izvietot ceļā uz to metāla detektorus.
Kopš oktobra sākuma Izraēlā un okupētajās palestīniešu teritorijās notikuši jau vairāk nekā 20 izraēliešu saduršanas gadījumi. Pagājušajā nedēļā pieredzēts arī viens atriebes uzbrukums, kad kāds ebrejs Dimonā, Izraēlas dienvidos, sadūra divus Izraēlas arābus un divus palestīniešus.
Šie uzbrukumi, kā arī pēdējā laikā Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē notikušās vardarbīgās demonstrācijas raisa bažas, ka var izcelties vispārējā palestīniešu sacelšanās – trešā intifada. Nemieri izpletušies arī Gazas joslā. Sadursmēs pierobežā no izraēliešu lodēm dzīvību zaudējuši deviņi palestīnieši.
Jau ziņots, ka piektdien Izraēlas karavīru un palestīniešu sadursmē pie Gazas robežas gāja bojā četri palestīnieši un 21 persona guva ievainojumus. Konflikts izcēlās neilgi pēc islāmistu kustības “Hamas” līdera paziņojuma, ka vardarbības gadījumi ir intifada jeb sacelšanās pret Izraēlu. Viņš arī aicināja turpināt nemierus.
Drošības eksperti uzskata, ka šāds notikumu attīstības scenārijs var nopietni iedragāt Palestīnas valsts atzīšanas centienus, jo Palestīna iesniegusi arī lūgumu atzīt ANO Ģenerālajā asamblejā valsts neatkarību 1967.gada robežās, bet šīm robežām nepiekrīt Izraēla.
1967.gadā Tuvo Austrumu karā Izraēla sagrāba Jeruzalemes austrumu daļu un to anektēja. Ne Palestīna, ne starptautiskā sabiedrība neatzīst Izraēlas suverenitāti pār Austrumjeruzalemi. Izraēla visu Jeruzalemi uzskata par savu galvaspilsētu.
