Banku augstskolas pētniecības direktors Andris Nātriņš atgādina, ka pasākumi, par kuriem ECB varētu paziņot, ir daļa no kopējā pasākumu klāsta, kuru mērķis ir veicināt ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā (ES).
"Tas jau patiesībā ir tāds kopējs ES uzstādījums, kas ir saistīts arī ar daudziem citiem projektiem, kas ES tiek aktivizēti, attīstīti. Starp tiem noteikti ir minams tā saucamais Junkera plāns jeb, citiem vārdiem, investīciju plāns Eiropai," sacīja Nātriņš.
Galvenais šo pasākumu mērķis ir panākt, lai bankas atsāktu aktīvu reālās ekonomikas kreditēšanu, norāda Nātriņš. "Šis uzstādījums mobilizē absolūti visas finanšu institūcijas – gan publiskās, gan ES līmeņa, gan dalībvalstu līmeņa, gan privātās visā ES mērogā. Un te ir ļoti svarīgi pieņemt tādu investīciju domāšanu gan finanšu institūcijās, gan institūcijās, kas ir iesaistītas dažādu procesu vadībā ES līmenī," pauž Nātriņš.
Viņš gan nepiekrīt tiem ekspertiem, kas uzskata, ka ECB ”gatavojas iedarbināt naudas drukāšanas mašīnu”. "Es to pieļautu tādā proporcijā 50 pret 50. Ja mēs skatāmies jau iepriekš pieņemtās investīciju programmas, tad naudas drukāšanas mašīna varētu tikt iedarbināta, bet ne tādā apmērā, lai manāmi spēcīgi ietekmētu eiro kursu pret citām valūtām. Un galvenais, uz ko vajadzētu būt vērstai ECB, ir mazināt barjeras, lai finanšu institūciju rīcībā esošie līdzekļi tiktu investēti reālajā ekonomikā," vērtē Nātriņš.
Ekspertu vērtējumi par to, vai ECB ar jauniem pasākumiem izdosies iekustināt reālo ekonomiku, ir piesardzīgi. Bankas ”PNB Paribas” vecākais investīciju eksperts Filips Gijsēls ir skeptisks: "Šajā brīdī ietekme uz reālo ekonomiku nebūs liela, jo procentu likmes ir zemas."
Savukārt Nātriņš domā, ka šis ir pat ļoti piemērots brīdis pasākumiem, kas varētu samazināt eiro vērtību pret citām valūtām. "Ja, piemēram, eiro kļūst vājāks pret dolāru, pirmais efekts, ko mēs katrs varam iedomāties, ir energoresursu cenu palielināšanās, jo tās izejvielas, kas kalpo par pamatu energoresursu iegūšanai, ir dolāru tirgū. Tā varētu būt tāda neliela ietekme un šobrīd, kamēr naftas cenas krīt, mēs to tā neizjūtam. Un tāpēc varbūt šis tiešām ir tas īstais brīdis, kad mēģināt situāciju uzlabot,” skaidro Nātriņš.
Ārvalstu mediji prognozē, ka aktīvu iepirkšanai ECB atvēlēs vismaz 500 miljardus eiro.
