Nākamnedēļ Briselē paredzētās trīspusējās sarunas starp Eiropas Komisiju, Ukrainu un Krieviju vispirms notiks tehniskajā, nevis politiskajā līmenī. Proti, abu valstu un Eiropas Komisijas eksperti pie viena galda mēģinās rast praktiskus risinājumus dažādiem iebildumiem, ko līdz šim Krievija ir izteikusi par Eiropas brīvās tirdzniecības līgumu ar Ukrainu.
To otrdien apstiprināja Eiropas Komisijas preses sekretārs Daniels Rozario:
"Trīspusējās sarunas starp ES, Krieviju un Ukrainu atsāksies nākamajā nedēļā, lai panāktu praktisku risinājumu bažām, kuras ir izteikusi Krievijas puse par padziļinātā un visaptverošā brīvās tirdzniecības līguma starp Ukrainu un ES ieviešanu."
Kā zināms, brīvās tirdzniecības līgums starp Ukrainu un Eiropas Savienību jau ir noslēgts un ir daļa no plašāka Asociācijas līguma. Tomēr tika nolemts pagaidām atlikt brīvās tirdzniecības zonas izveidi. Apmaiņā pret to Krievija ir solījusi šobrīd nemainīt tirdzniecības nosacījumus ar Ukrainu.
Vēl pirms Asociācijas līguma parakstīšanas Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir norādījis, ka Ukrainas un Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības līgums varētu kaitēt Krievijas ekonomikai. Vairs nebūšot iespējams kā līdz šim tirgot preces starp Ukrainu un Krieviju, jo, piemēram, Ukrainas ražojumiem būs jāatbilst Eiropas, nevis Krievijas standartiem, kas mēdz atšķirties. Putins arī ir norādījis, ka Ukrainu pārpludināšot Eiropā ražotās preces, kas izspiedīšot no tirgus mazāk kvalitatīvus Ukrainas ražojumus. Daļa no šīm precēm varētu nokļūt arī Krievijā.
Jāpiebilst, ka Krievijas eksporta tirgus līdz šim ir bijis ļoti būtisks Ukrainas ekonomikai. Iekarot līdzīgas pozīcijas rietumos Ukrainas ražotājiem nebūs viegli.
Tirdzniecības sarunas nebūs vienīgās, kas pašreiz Briselē risinās starp Krieviju, Ukrainu un Eiropas Savienību. Tāpat tiek runāts arī par turpmākām gāzes piegādēm Ukrainai. Savukārt Berlīnē pirmdien risinājās garas diskusijas par Minskas otrā miera plāna ieviešanas gaitu.
