Kā liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas dati, pašlaik ES bez darba ir vairāk nekā pieci miljoni jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem jeb aptuveni 22 procenti no visiem darbspējīgajiem šīs vecuma grupas pilsoņiem. Vislielākais bezdarba līmenis joprojām ir Spānijā un Grieķijā, kur bezdarbnieku jauniešu skaits ir vairāk nekā 50 procenti.
ES Jauniešu nodarbinātības programma tika izveidota ar mērķi atbalstīt tos reģionus un tās dalībvalstis, kurās ir visaugstākais jauniešu bezdarba līmenis. Kopumā šai programmai ir atvēlēti 3,2 miljardi eiro, lai nodrošinātu jauniešu pieņemšanu darbā, viņu izglītošanu un apmācību. EK ierosinājums ļaus vienu miljardu no šīs summas izmantot jau šajā gadā un, ievērojami palielinot priekšfinansējuma apjomu, plānots stimulēt nodarbinātību jaunu cilvēku vidū. Uz to norādījusi par nodarbinātību, sociālajām lietām un darbaspēka mobilitāti atbildīgā komisāre Marianne Teisena.
"Es vēlos palielināt pašreizējo priekšfinansējumu, kas ir viens līdz pusotrs procents, līdz 30 procentu līmenim, un tas būs viens miljards eiro. Mūsu mērķis ir paātrināt jauniešu nodarbinātības iniciatīvas ieviešanu dzīvē. Es esmu pārliecināta, ka piešķirtais finansējums jauniešiem būs ļoti nozīmīgs, jo mēs vēlamies, lai viņi, cik vien iespējams, ātri iegūtu savu apmācību, praksi un darbavietas," norāda Marianne Teisena.
Kā norāda EK, ar pašreizējām likmēm ik gadu tiek atbalstīti aptuveni 14 000 līdz 22 000 cilvēku, taču jaunā iniciatīva ļautu šo skaitli palielināt līdz 350 000 - 650 000. Teisena norāda, ka viņa labprāt piekristu arī 100 procentīgam priekšfinansējumam, taču ir jāievēro noteikumi un jāņem vērā budžeta disciplīnas noteikumi
"Daudzās valstīs var izveidoties situācija, ka mēs varam zaudēt veselu paaudzi. Tieši tāpēc es esmu ierosinājusi paātrināt šīs iniciatīvas ieviešanu. Mēs nedrīkstam ilgāk gaidīt uz iespējamo risinājumu. Katra diena, ko jaunieši pavada bez darba, ir viena diena par daudz. Mums ir jāparūpējas, lai lietas sāk virzīties uz priekšu, jo ir iztērēts pārāk daudz laika un mēs nevaram atļauties vēl lielāku kavēšanos," uzsver Marianna Teisena.
Jaunā iniciatīva ir uzsākta laikā, kad tādas valstis kā, piemēram, Zviedrija, ir nolēmušas jaunatnes garantiju fonda finansējumu iesaldēt, lai tādējādi varētu izpildīt ES budžeta deficīta prasības. Taču, kā norādījis ES viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis, EK ir nosūtījusi ļoti spēcīgu signālu par to, ka jauniešu nodarbinātība joprojām atrodas starp politiskās dienaskārtības priekšplāna jautājumiem. Dombrovskis arī paudis pārliecību, ka no jauna apmācītie jaunieši ne tikai dos ieguldījumu sabiedrības un ekonomikas attīstībā, bet, kas ne mazāk svarīgi, atgūs savu pašcieņu.
EK iniciatīvu atzinīgi novērtējusi arī Eiropas Jaunatnes foruma vadītāja Johanna Nīmana, kura norāda, ka bumba tagad ir dalībvalstu rokās. Lai EK ierosinājums varētu stāties spēkā, tam vēl ir jāsaņem Eiropas Parlamenta un ES Padomes apstiprinājums.
Runājot par Latviju, jānorāda, ka jauniešu bezdarba mazināšanai mūsu valsts šogad tērēs 17 miljonus eiro. Kā aģentūrai LETA pastāstījusi Labklājības ministrijas pārstāve Marika Kupče, Latvijai pieejamais finansējums līdz 2018.gadam kopumā ir 66 miljoni eiro. Pagājušajā gadā Jauniešu garantijas programmā dažāda veida atbalsts no konsultācijām līdz subsidētajai nodarbinātībai tika sniegts vairāk nekā 20 tūkstošiem jauniešu.
