Labrīt

Jaunieši lasa Veidenbaumu. Agnese Upīte un "Nost reiz skumību sviedīšu tumšo"

Labrīt

ANO pētījumā secināts, ka cilvēku paverdzināšana skar aptuveni 40 miljonus cilvēku

Latvija pievienojusies aliansei pret spīdzināšanai izmantotu preču tirdzniecību

Jaundibināta alianse cīnīsies pret spīdzināšanas rīku ražošanu un tirdzniecību

Latvija šomēnes ir pievienojusies vairāk nekā 50 valstīm, kuras iestājas pret preču tirdzniecību, kas tiek izmantotas spīdzināšanai un nāves soda izpildei. Lai gan starptautiskie likumi skaidri aizliedz spīdzināšanu, internetā un izstāžu katalogos joprojām ir pieejamas, piemēram, elektrošoka jostas, kas ir īpaši ražotas sāpju nodarīšanai. Tagad vairākas Eiropas un citu pasaules reģionu valstis vēlas to izskaust.

Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Luksemburga... - Eiropas Savienības tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma uzskaita valstis, kas ir pievienojušās jaunai iniciatīvai ar nosaukumu “Alianse no spīdzināšanas brīvai tirdzniecībai”. Kopumā tās ir 58 valstis no visas pasaules.

Alianses mērķis ir apgrūtināt tirdzniecību ar precēm, kas tiek izmantotas spīdzināšanai vai nāves sodas izpildei.

“Starptautiskie likumi skaidri aizliedz spīdzināšanu. Bet par spīti tam briesmīgas ierīces, kas tiek izmantotas tikai sāpju nodarīšanai, tiek brīvi ražotas un tirgotas visā pasaulē. Un šīm precēm nav nekāda cita pielietojuma kā tikai cilvēku mocīšana un nāves sodas izpilde,” norāda Malmstrēma.

Starp šādām ierīcēm, piemēram, ir īpašās elektrošoka jostas, āķi, kas tiek izmantoti, lai pagrābtu cilvēkus aiz kakla, vienlaikus pielietojot elektrošoku, kā arī spīdzināšanas kurpes un letālo zāļu kokteiļi, kas tiek pielietoti nāves soda izpildei. Visas šīs ierīces un preparāti joprojām tiek ražoti un tirgoti pasaulē.

Alianse tika oficiāli nodibināta ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā pēc Eiropas Savienības, Argentīnas un Mongolijas iniciatīvas.

Malmstrēma atzīst, ka ar to ir par maz, lai pilnībā izskaustu spīdzināšanu un nāves sodu. Tomēr tas ir solis uz priekšu:

“Cilvēkus var spīdzināt arī ar pildspalvu, ja kāds to vēlas. Tādēļ šis solis nespēs vienā dienā izskaust spīdzināšanu. Tomēr tas sūta spēcīgu signālu, ka turpmāk būs krietni sarežģītāk tirgot preces, kas tiek ražotas tikai vienam vienīgam mērķim – spīdzināt cilvēkus.”

Eiropas Savienībā jau vairākus gadus pastāv līdzīgi noteikumi, kas aizliedz spīdzināšanā izmantoto preču tirdzniecību un tranzītu. Komisāre uzsver, ka likumi darbojas. To pierāda fakts, ka tā dēvēto letālo kokteiļu ražošanas apjomi ir samazinājušies.

Tomēr spīdzināšana ir globāla parādība. Tādēļ arī radās ideja par plašāku aliansi, kas nodrošinātu arī muitas dienestu sadarbību, jo ražotāji izgudro arvien jaunas ierīces, kas nav iekļautas melnajā sarakstā. Tādēļ ir svarīga savlaicīga informācijas apmaiņa.

Irāna ir starp valstīm, kas visaktīvāk pasaulē izpilda nāves sodus. Tādēļ irāņu izcelsmes rakstniece Marina Nemata, kurā pašlaik dzīvo Kanādā, ANO stāstīja par to, kā savulaik arī viņa tika spīdzināta:

“Tie, kuri nodarbojas ar spīdzināšanu, apgalvo, ka tā ir nepieciešama, lai iegūtu informāciju. Viņi melo. Kad mani spīdzināja, es biju gatava atzīties, ka esmu Jēzus Kristus vai CIP spiegs.

Diemžēl tā nav tikai mana problēma. Daudzi mani draugi, kas toreiz tika arestēti kopā ar mani, tika notiesāti ar nāvessodu. Arī man tāds bija piespriests. Mums ir kaut kas ar to jādara!”

Nāves sods joprojām pastāv arī ASV. Turklāt pavasarī Arkanzasas štatā pēc vairāku gadu pārtraukuma tika atjaunota tā izpilde. Steiga, ar kādu aprīlī notika šīs process, tika skaidrota ar letālās injekcijas derīguma termiņu, kas tuvojās beigām. Šis gadījums izraisīja plašu rezonansi. Daudz kas ir zināms arī par spīdzināšanu, kas tika pielietota pret iespējamajiem teroristiem Gvantanamo cietumā.

Tādēļ Maltas ārlietu ministrs Karmelo Abela vairākas reizes izdarīja mājienu Amerikas virzienā.

“Neviens noziegums, lai cik nežēlīgs tas būtu, neattaisno spīdzināšanu vai nāves soda piemērošanu. Pat terorisma draudi nevar tam kalpot par pamatu. Tādēļ man ir ļoti žēl, ka daudzas valstis joprojām izmanto spīdzināšanu, kā arī citas nehumānas un cilvēka cieņu pazemojošas metodes, kā arī nāves sodus,” sacīja Abela.

Jāpiebilst, ka nāves soda izpildi apgrūtina arī zāļu ražotāji. Daudzas farmaceitiskās kompānijas iebilst pret to, ka viņu ražotie preparāti tiek izmantoti šādiem nolūkiem. Tādēļ Arizonas štata vadība šoziem ir nākusi klajā ar savdabīgu priekšlikumu - notiesāto advokātiem tika piedāvāts pašiem nodrošināt letālās zāles saviem klientiem. Vairums ekspertu izsmēja šo ideju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti