Pirms pāris nedēļām ES konkurences komisāra Hoakina Almunjas birojs paziņoja, ka pēc 10 mēnešu izmeklēšanas, ir panākta vienošanās ar Lielbritānijas valdību par jaunas atomelektrostacijas būvi Hinklijpointā valsts dienvidrietumu piekrastē. Komisārs uzskata, ka vērienīgais projekts atbilst ES likumiem par valsts atbalstu un konkurenci.
Šāds paziņojums daudziem bija pārsteigums.
Atomelektrostaciju pārvaldīs un tās ģenerālbūvnieks būs Francijas valstij piederošais elektrouzņēmums EDF, piesaistot arī divus Ķīnas atomenerģijas uzņēmumus.
Hinklijpointas projekts ir svarīga daļa no Lielbritānijas plāna aizvietot piekto daļu novecojošo atom un ogļu elektrostaciju nākamo desmit gadu laikā, vienlaikus samazinot kaitīgo izmešu daudzumu. Francija, kas joprojām ir uzticīga atomenerģijai, iesaistoties projektā, cer balstīt savu kodolindustriju.
Britu valdības plāns nosaka, ka valsts atbalstīs atomstacijas būvi ar aptuveni 20 miljardiem eiro. Turklāt, tas arī paredz, ka valdībai būs ļauts 35 gadus akcionāriem garantēt elektrības iepirkuma cenu - 92,5 britu mārciņas par megavatstundu, kas ir divas reizes vairāk nekā šī brīža tirgus cena.
Lai noskaidrotu, vai tas nav uzskatāms par nelikumīgu valsts atbalstu EK pērnā gada nogalē uzsāka izmeklēšanu. Tomēr tagad liekas, ka Londonai izdevies pārliecināt konkurences komisāru Almunju, ka šīs subsīdijas ir likumīgas un nepārkāpj kopienas noteikumus.
Gaidāms, ka oktobrī, sava mandāta termiņa pēdējā mēnesī, pašreizējā EK pilnā sastāvā lems, vai dot zaļo gaismu Hinklijpointas projektam. Almunja gatavojas ieteikt, ka jāpieņem pozitīvs lēmums, paziņoja viņa oficiālais pārstāvis Antuāns Kolombani.
Viņš norādīja, ka komisārs to gatavajos darīt pēc tam, kad ar Lielbritānijas varasiestādēm panākta vienošanās par megaprojektu. „Mēs esam izmeklējuši šo lietu. Mēs izskatījām Apvienotās Karalistes sniegtos argumentus un atbildes uz mūsu uzdotajiem jautājumiem. Mums bijušas arī diskusijas, kas nozīmē, ka Apvienotās Karalistes varasiestāžu sākotnējos plānos ir mainījušies atsevišķi aspekti. Un, balsoties uz šiem jaunajiem apstākļiem, komisārs Almunja uzskata, ka viņam ir pamats ieteikt ES komisāru kolēģijai pieņemt pozitīvu lēmumu,” sacīja Kolombani.
Detaļas par vienošanos netiek izpaustas, bet Kolombani solīja tās izklāstīt pēc lēmuma pieņemšanas.
Bet konkurences komisāra nostāja atbalstīt Hinklijpointas atomelektrostaciju radījusi neizpratni, nosodījumu un pat draudus gan vides aktīvistu, gan Eiropas Savienības valstu vidū. Pirmkārt, kodolenerģija, īpaši pēc Fukušimas katastrofas, ir pretrunīgi vērtēta - Vācija jau nolēmusi no tās pakāpeniski atteikties.
Bet Austrija piedraudējusi, ka iesūdzēs EK Eiropas Savienības Tiesā, ja tā dos zaļo gaismu Hinklijpointas atomelektrostacijai. Austrija ir pazīstama ar savu stingro nostāju pret kodolenerģiju. Valsts kanclers Verners Faimans EK prezidentam Žozē Manuelam Barrozu nosūtīja vēstuli, kurā izteica šādu brīdinājumu. Saskaņā ar Faimana pārstāvja teikto, kanclers uzskata, ka „subsīdiju vērti ir alternatīvās enerģijas veidi, bet ne kodolenerģija.”
Bet vides aizstāvju organizācijas „Greenpeace” pārstāvji pauduši bažas, ka gadījumā, ja Almunja tiešām atbalsta Hinklijpointas projektu, tas rada risku, ka aizkulišu vienošanās gūst virsroku pār likuma varu. Organizācija norāda, ka tā ir krasa nostājas maiņa, un ka vēl tikai pirms gada Eiropas Komisija pauda nopietnas šaubas, ka Hinklijpointa atbilst kopienas notikumiem par valsts palīdzību un subsīdijām.
