Iepriekš kritiku par Eiropas Savienības sankcijām un to ietekmi uz valstu ekonomiku paudusi Slovākija un Ungārija.
Jau ziņots, ka pirmdien paredzēts oficiāli apstiprināt ES jaunās sankcijas pret Krieviju, kuras pēc dalībvalstu aicinājuma izstrādājuši Eiropas Savienības institūciju eksperti un kam spēkā būtu jāstājas otrdien. Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs paziņoja, ka ES gatava pārskatīt sankcijas pret Krieviju, ja vien pamiers starp Maskavas atbalstītajiem separātistiem un Ukrainas varu noturēsies.
Mediji vēstīja, ka gaidāms, ka nevēlamo personu vidū varētu būt vēl 20 Kremlim tuvu stāvoši cilvēki, viņu vidū, iespējams, arī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, savukārt kompāniju vidū būs Krievijas enerģijas giganti "Roseneft", "Gazpromneft", "Transneft" un citi.
Tas nozīmē, ka kompānijām būs liegts piekļūt Eiropas finanšu tirgum, tās nevarēs iegūt ilgtermiņa kredītus. Savukārt vairākiem Krievijas ieroču ražotājiem, piemēram, "Kalašņikov" būs liegts eksportēt savu preci uz Eiropu. Sagaidāms būs arī liegums Eiropai uz Krieviju vest jaunākās tehnoloģijas, kas Krievijai nepieciešamas, piemēram, naftas un gāzes ieguvē.
Tajā pašā laikā jaunās sankcijas, visticamāk, neskars gāzes sektoru, ņemot vērā, ka Krievijas gāzes imports ir būtisks daudzām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pašlaik jauno sankciju saraksts tiek saskaņots, un gaidāms, ka nekādu būtisku šķēršļu tā apstiprināšanai nebūs, pat neraugoties uz Maskavas izteiktajiem draudiem, ka jaunas sankcijas izraisīs vēl asāku Krievijas atbildes reakciju.
Maskava savukārt draud atbildēt ar savas gaisa telpas slēgšanu komerciāliem lidojumiem.
Kopš piektdienas, kad tika izsludināts pamiers, bruņoto sadursmju apjoms ir ievērojami samazinājies, taču karstākajos konflikta punktos, it īpaši Ukrainas bruņoto spēku kontrolētās ostas pilsētas Mariupolas apkārtnē, ik pa brīdim notiek jaunas apšaudes. Saņemtas arī ziņas par kārtējiem ievainotajiem un bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem.
Ukrainas varas iestādes ziņo, ka pašlaik kaujinieki daudzās vietās neievēro pamieru, tāpēc lūdz Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju piesaistīt vēl 500 novērotājus, kā arī bezpilota izlūkošanas lidaparātus, lai kontrolētu panāktās vienošanās ievērošanu. Vienlaikus Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins uzsvēris, ka galvenā atbildība par agresijas pārtraukšanu pašlaik gulstas uz Krievijas pleciem.
