Panorāma

“ABBA” pēc 40 gadu pārtraukuma izdod albumu

Panorāma

Panorāma

ES sadarbosies, bet neatzīs talibu valdību

Jaunās Afganistānas valdības gaidās Rietumi izvirza priekšnoteikumus sadarbībai ar «Taliban»

Starptautiskā sabiedrība ar nepacietību gaida jaunās talibu valdības sastāva paziņošanu. Grupējums “Taliban” ar to vēl kavējas, un eksperti to skaidrojuši ar dažādiem viedokļiem talibu rindās par valsts nākotni. Tikmēr Eiropas Savienība (ES) un NATO ir izvirzījušas priekšnoteikumus iespējamai sadarbībai ar talibiem nākotnē. 

Rietumi izvirza priekšnoteikumus sadarbībai ar «Taliban»Uģis Lībietis

Jau vairākas dienas starptautiskā sabiedrība ar nepacietību gaida Afganistānā varu pārņēmušā grupējuma “Taliban” turpmākos soļus, taču visvairāk – paziņojumu par jaunās valdības izveidošanu. Sākotnēji bija paredzēts, ka par nākamo valdību grupējums paziņos pēc piektdienas lūgšanām, kas noslēdzās ap pieciem vakarā pēc Latvijas laika, taču šis notikums tagad atlikts uz sestdienu. 

Kā ziņo aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz vārdā neminētiem talibu avotiem, jauno valdību vadīšot viens no grupējuma “Taliban” līdzdibinātājiem Mulla Baradars. Viņš vada “Taliban” politisko biroju. Baradaram varētu palīdzēt vēl viens talibu bijušā līdera Mullas Omāra dēls Mohammads Jakubs. Citi talibu avoti gan norādījuši, ka jebkādām spekulācijām neesot pamata. 

Afganistānas pētniece Martina van Bijlerta raidsabiedrībai “BBC” norādīja, ka, 

visticamāk, talibi ir bijuši pārsteigti par tik ātru varas iegūšanu, ka viņiem nav bijis izstrādāts detalizēts plāns turpmākajām darbībām. Tieši tāpēc arī ir kavēšanās ar valdības sastāva nosaukšanu, jo grupējuma iekšienē atšķiras viedokļi par turpmāko virzību.

Turpmākās attiecības ar talibiem piektdien neformālās sarunās apsprieda arī ES ārlietu ministri. Kā paziņojis ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels, Savienība ir gatava atjaunot vienotu pārstāvniecību Kabulā, ja vien to atļaus drošības situācija. Kontaktu uzturēšana ar “Taliban” valdību gan nenozīmējot uzreiz tās atzīšanu. 

Kā norādījis Borels, operacionālā sadarbība ar talibiem būs atkarīga no vairāku priekšnoteikumu izpildes: “Mēs vērtēsim savu turpmāku sadarbību pēc tā, vai afgāņu valdība pildīs solījumu nepadarīt Afganistānu par bāzi terorisma eksportam uz citām valstīm. Otrkārt, cilvēktiesību ievērošana. Īpaši sieviešu tiesību, tiesiskuma un mediju brīvības ievērošana. Trešā prasība būs iekļaujošas pārejas valdības izveide, iesaistot sarunās visus Afganistānas politiskos spēkus. Tāpat ir jāatļauj brīva piekļuve humānajai palīdzībai, cienot mūsu procedūras un priekšnoteikumus tās piegādei. Un visbeidzot, talibiem ir jāpilda savs solījums atļaut pamest valsti visiem ārvalstu pilsoņiem un tiem afgāņiem, kuri to vēlas.”

Borels arī norādīja, ka, lai atbalstītu Afganistānas iedzīvotājus, ES būs jāsadarbojas ar jauno Afganistānas valdību: 

"Tas nenozīmē atzīšanu. Tā ir operatīva sadarbība. Un šī operatīvā iesaiste palielināsies atkarībā no šīs valdības uzvedības. Un, lai novērtētu uzvedību, mums ir nepieciešami šie atskaites punkti."

Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka alianse centīsies panākt vēl lielāka skaita neaizsargāto cilvēku evakuāciju no Afganistānas, vienlaicīgi cenšoties saglabāt arī kontaktus ar grupējumu “Taliban”. Kā norādījis Stoltenbergs, Afganistānas jaunajiem vadītājiem gan būs jāpierāda, ka tie ir starptautiskās palīdzības un atzīšanas vērti. Arī pēc NATO vadītāja vārdiem, viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir solījuma pildīšana jautājumā par nevēlēšanos nodrošināt patvērumu starptautiskajiem teroristiem.

Viena no valstīm, kas arī turpmāk saglabās savu vēstniecību Kabulā, ir Ķīna, kura solījusi palielināt Afganistānai piešķirtās palīdzības apmērus. Ķīna arī cer uzlabot attiecības ar Afganistānu, jo šai valstij ir ļoti nozīmīga loma visa reģiona drošībā un attīstībā. 

Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir izteicis cerību, ka talibi uzvedīsies civilizēti, lai starptautiskā sabiedrība varētu saglabāt diplomātiskās attiecības ar Kabulu. Ja Afganistāna sabruks, tad vairs nebūs neviena, ar ko sarunāties. Uzstājoties ar runu Austrumu ekonomiskajā forumā Vladivostokā, Putins izmantojis kārtējo iespēju, lai “iekostu” Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), kuras esot iztērējušas pusotru triljonu dolāru, bet sasniegušas neesot neko.

Tikmēr televīzijas sabiedrība ABC un izdevums “The Washington Post” sarīkojuši aptauju, kurā noskaidrojuši, ka 

pārliecinošs vairākums – 77% – amerikāņu atbalsta ASV spēku aiziešanu no Afganistānas. Taču ne tik haotiskā veidā, kā to sarīkoja ASV prezidenta Džo Baidena administrācija. 

Šo evakuāciju par nepieņemamu nosaukuši vairāk nekā 50% procenti aptaujāto.

KONTEKSTS:

Noslēgusies 20 gadus ilgā ASV misija Afganistānā. ASV prezidents Džo Baidens bija apņēmies pabeigt ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas līdz 2021. gada 31. augustam. ASV vadīto starptautiskās koalīcijas spēku atkāpšanos savā labā izmantoja "Taliban", kas atguva kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem. 15. augustā "Taliban" bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu, tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi "Taliban" kontrolē.

Talibu režīmu gāza 2001. gadā, kad pēc 11. septembra terora aktiem Afganistānā iebruka ASV vadītā starptautiskā koalīcija, lai likvidētu teroristu grupējuma "Al Qaeda" bāzes. Kopš tā laika "Taliban" regulāri veica uzbrukumus afgāņu un ārvalstu karavīriem, bet visvairāk šajā karā ir cietuši civiliedzīvotāji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt