Euranet Plus

Artjoms Konohovs par EP balsojumu saistībā ar jaunu palīdzības programmu Ukrainai

Euranet Plus

Uģis Lībietis par svarīgākajiem notikumiem Eiropā šonedēļ

ES daudzgadu budžetā vairāk naudas atvēlēs migrācijas lietām un robežu stiprināšanai

Jaunajā ES daudzgadu budžetā vairāk naudas atvēlēs migrācijas lietām un robežu stiprināšanai

Palielinātas robežsargu rindas, patruļas, jauna un modernāka robežu infrastruktūra - tie ir tikai daži no plāniem, kuros Eiropas Komisija (EK) redz ieguldām vairāk naudas. Nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā Eiropas Komisija mudina trīs reizes palielināt finansējumu tieši migrācijas jautājumiem un robežu stiprināšanai.

Gandrīz 35 miljardi eiro – tik liela ir summa, ko Eiropas Komisija rosina iekļaut nākamajā septiņu gadu budžetā (2021. – 2027. gads) un kas būtu veltīta migrācijas lietām un Eiropas robežu kvalitātes uzlabošanai. Tas ir trīs reizes vairāk nekā līdz šim. Naudu jau tagad redz tērējam daudz un dažādiem mērķiem, papildinot robežsargu rindas, modernizējot kontroles sistēmas, automašīnu numurzīmju pārbaudes, uzlabojot laboratorijas, kurās veic vēl dažādus citus testus. To arī rakstiskā vēstījumā norāda EK pirmais viceprezidents Franss Timmermanss: „Raugoties pagātnē, ir pilnīgi skaidrs, ka migrācija ir un paliks arī nākotnes izaicinājums. Mēs piedāvājam nebijušu finansējuma palielinājumu. Mūsu kopējo un jūras robežu stiprināšana turpinās būt liela prioritāte.”

Taču tajā pašā laikā EK arī uzsver, ka šīs investīcijas robežās un aizsardzībā nenozīmēs, ka Eiropa nocietinās, lai gan to ir izdarījušas dažas valstis, piemēram, Ungārija.

Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienotas uzskatos par to, ka robežas visā ES būtu jāstiprina un tam būtu jāatvēl arī vairāk līdzekļu, taču valstīs joprojām nav vienotas nostājas par Eiropas migrācijas un bēgļu politiku kopumā.

EK sūdz tiesā Poliju, Ungāriju un Čehiju par to, ka tās nav ievērojušas cilvēku uzņemšanas kvotu sistēmas nosacījumus. Bija paredzēts, ka dalībvalstis sadalīs 120 000 bēgļu, lielākoties no Sīrijas. Ungārija nav uzņēmusi nevienu, Polija atsakās jau divus gadus, bet Čehija ir atteikusies to darīt kopš augusta.

Joprojām iestrēdzis ir arī tā sauktais Dublinas mehānisms, kas paredz, ka tās valsts, kurā patvēruma meklētāji nonāk, pienākums ir uzņemties atbildību. Arī par to joprojām ir daudz diskusiju. Un tagad Beļģija, Dānija un Austrija ir ierosinājušas radikālu rīcību – slēgt robeža un izveidot bēgļu patvēruma centrus ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

Austrija, starp citu, ir tā valsts, kura nākamā uzņemsies sešu mēnešu prezidentūru Eiropas Savienībā, un tai nāksies mēģināt rast kompromisus arī par migrācijas lietām.

Nesen Eiropu jau pāršalca ziņa, ka Itālijas jaunā radikālā valdība liegusi krastā ienākt kuģim ar vairāk nekā 600 migrantiem uz klāja. Kuģi pieteicās uzņemt Spānija. Migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls aicināja no tā pagaidām neizdarīt secinājumus un nevainot Itāliju:

„Šis gadījums ar kuģi ir mums atgādinājis, ka migrācija nav nekas teorētisks, ka tā ir ļoti reāla un taustāma, un pāri visam tā ļoti tieši ir saistīta ar cilvēkiem. Eiropas pilsoņi par to ir ļoti noraizējušies. Šī nav tikai Itālijas, Maltas vai Spānijas atbildība. Tā ir Eiropas atbildība, kas prasa reakciju visos aspektos un no visām tās dalībvalstīm.”

Eiropas Komisija vēlētos, lai tās budžeta piedāvājumu Eiropas Parlamenta deputāti atbalstītu jau 2019. gada pavasarī - tikai dažus mēnešus pēc tam, kad bloku būs atstājusi Lielbritānija. Par finansējuma priekšlikumiem migrācijai un robežu stiprināšanai būs jābalso arī ES valstu līderiem.

Šoreiz septiņu gadu budžetu izveidot būs grūtāk tieši tā iemesla dēļ, ka no bloka aiziet Lielbritānija.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti