Jaunais zīda ceļš: Eiropas Savienības duālās attiecības ar Ķīnu

2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu “Viena josta, viens ceļš” (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku, galvenokārt savienojot šos kontinentus caur jūras un sauszemes koridoriem. Šobrīd vairāk nekā 70 valstis ir iesaistītas šajā iniciatīvā un 13 no tām ir Eiropas Savienībā (ES). Ņemot vērā bažas par augošajām Ķīnas tiešajām ārvalstu investīcijām Eiropā un to ietekmi uz ES drošību, ES kopumā neatbalsta šo iniciatīvu jeb tā saukto jauno zīda ceļu. Tomēr, apzinoties, ka 13 ES dalībvalstis ir pieņēmušas Ķīnas investīcijas, ES šobrīd valda atšķirīga izpratne par jaunā zīda ceļa lomu ES un Ķīnas attiecībās, kas var radīt turpmāku ES šķelšanos Ķīnas kontekstā.

Īsumā:

  • Jaunais zīda ceļš nodrošina Ķīnas strauju ekonomisko attīstību.
  • Ķīna ir solījusi ieguldījumus 1 triljona ASV dolāru vērtībā, kas arī veicina Ķīnas augošo politisko ietekmi vairākās pasaules valstīs, to starp ES.
  • Ārvalstu tiešās investīcijas no Ķīnas, kas ir strauji augušas, pateicoties jaunajam zīda ceļam, ir drauds ES stabilitātei un drošībai.
  • Pastāv risks, ka arvien vairāk ES dalībvalstu centīsies attīstīt Ķīnas intereses ES līmenī.
  • Ķīna un valsts uzņēmumi investē ES infrastruktūrā un pērk likmes stratēģiski izdevīgās ostās.
  • ES ir pieņēmusi stingrāku politiku pret Ķīnu, it īpaši drošības un investīciju jautājumos.
  • ES turpina Ķīnu uztvert arī kā stratēģisku partneri, lai izlīdzinātu ekonomisko atkarību, veicinātu cilvēktiesības un mieru, kā arī sadarbotos cīņā pret klimata izmaiņām.

Jaunā zīda ceļa loma Ķīnas ekonomikā un politikā

Ķīnas lielākais tirdzniecības partneris ir Eiropas Savienība. Pagājušajā gadā tās eksportēto preču vērtība uz ES bija 395 miljardi eiro. Tādēļ viens no Pekinas lielākajiem ekonomiskajiem mērķiem ir samazināt eksporta izmaksas. Turklāt Ķīnas valūta — juaņa — kļūst arvien spēcīgāka, jo tās zemā vērtība padara eksportēšanu uz ārvalstīm lētu, kā arī nodrošina ārvalstu valūtas pārpalikumu Ķīnas bankās.

Šis pārpalikums savukārt tiek izmantots, lai investētu jaunā zīda ceļa dalībvalstīs. Tādējādi Ķīna nodrošina tās ekonomikas strauju attīstītību. Ķīnas jaunais zīda ceļš arī veicina juaņas izmantošanu kā starptautisku valūtu, rezultātā samazinot tarifus. Pateicoties šai infrastruktūras un tirdzniecības iniciatīvai, Ķīnas eksporta tirgus turpina ievērojami augt – laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam tirdzniecības vērtība starp Ķīnu un jaunā zīda ceļa dalībvalstīm bija 6 triljoni ASV dolāru.

Saskaņā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas datiem Pekina ir solījusi ieguldījumus 1 triljona dolāru vērtībā, kas pārsvarā tiks izmantoti, lai uzlabotu infrastruktūru gar jūras un sauszemes koridoriem, kā arī tirdzniecības politiku. Attīstītā infrastruktūra valsts iekšienē — iekšpolitiski stratēģisks solis. Ķīna arī vēlas attīstīt tirdzniecību un preču plūsmu nabadzīgākos reģionos, lai samazinātu to atpalicību.

Arī ārpolitikā Ķīna ir veikusi stratēģiskus gājienus. Lielākā daļa no jaunā zīda ceļa dalībvalstīm ir nabadzīgas un izmisīgi alkst pēc ekonomiskās izaugsmes, tāpēc tās ir gatavas sacensties savā starpā, lai turpinātu saņemt naudu no Ķīnas. Šī konkurence dod iespēju Pekinai “iegādāties” politisko ietekmi investīciju saņēmējvalstīs.

Eiropas Savienības un Ķīnas savstarpējā ekonomiskā atkarība

Ķīna ir ES otrs lielākais partneris aiz ASV. ES pagājušajā gadā uz Ķīnu eksportēja preces 210 miljardu eiro vērtībā un, kā jau minēts, importēja preces 395 miljardu vērtībā. Šie skaitļi liecina par savstarpēju ekonomisku atkarību. Tomēr tie arī ataino ievērojamo tirdzniecības atšķirību un vispārējo ekonomisko nelīdzsvarotību starp abām valstīm.

Turklāt ar jaunā zīda ceļa attīstību Ķīnas tiešās ārvalstu investīcijas ES 2016. gadā pieauga par 90% un pirmajos sešos mēnešos sasniedza 70 miljardus eiro. Tagad, kad Itālija ir parakstījusi jaunā zīda ceļu saprašanās memorandu, tiešās ārvalstu investīcijas no Ķīnas turpinās augt. Saprašanās memorandam starptautisko tieslietu ietvaros nav juridisku seku, bet tā rezultātā Itālija un Ķīna ir noslēgusi 29 darījumus un līgumus 2,5 miljardu eiro vērtībā.

Šo investīciju rezultātā ES kļūst arvien atkarīgāka no Ķīnas. Tajā pašā laikā Ķīnas nepieciešamība pēc stabila un vienbalsīga Eiropas Savienības atbalsta arī aug, jo jaunais zīda ceļš un tā esamība Eiropā ir ārkārtīgi būtiska daļa Pekinas plānā kļūt par globālo ekonomisko līderi.

Eiropas Savienība ir īpaši satraukusies par ES dienvidu un austrumu dalībvalstīm, kuras šobrīd riskē aizņemties vairāk no Ķīnas, nekā tās spēs atmaksāt. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Itālija, kuras valsts parāds ir 130% no iekšzemes kopprodukta, bet kura, noslēdzot iepriekšminētos darījumus ar Ķīnu, vēlas stiprināt savu ekonomiku. Tomēr šajā plānā ir saskatāma problēma: pārāk daudz parādu un nepietiekama ekonomiskā izaugsme var izraisīt Itālijas, kā arī ES destabilizāciju, jo daļa Eiropas Savienību dalībvalstu (Itālija, Grieķija, Portugāle, Slovēnija, Horvātija) ir saņēmušas ar jaunā zīda ceļu saistītas investīcijas.

No otras puses, ES uzskata Ķīnu par stratēģisku partneri, lai izlīdzinātu ekonomisko atkarību. Ķīna ir kļuvusi par spēcīgu politisko konkurentu, un, lai kontrolētu Ķīnas esošo ietekmi uz ES dalībvalstīm, Eiropas Savienībai ir jāvēršas pret Ķīnu piesardzīgi un ar nodomu veicināt abpusēji izdevīgas attiecības. Šobrīd ES svarīgākais rīks šī mērķa sasniegšanai ir Investīciju līgums, kas veicinātu atklātus un godīgus biznesa darījumus un radītu investīciju tiesības.

Jaunais zīda ceļš: drauds Eiropas Savienības drošībai

Ķīnas investīcijas Eiropas Savienībā izraisa ES sadrumstalotību, jo katrai valstij ir savi likumi investīciju jautājumos, un Pekina var izmantot valstis ar zemākām drošības prasībām. Ar ekonomisko kontroli un piesaistītajiem līdzekļiem Ķīna iegūst arī politisko ietekmi šajās valstīs, un valstis, kā Itālija, kura ir parakstījusi saprašanās memorandu, ir pakļautas vēl lielākam riskam.

Lai stiprinātu savu pozīciju Eiropas Savienībā, Ķīna ir izveidojusi 16+1 sadarbības formātu, kas veicina Ķīnas un Eiropas reģionālo sadarbību. Šis formāts ļauj Ķīnai veicināt tās politisko ietekmi attiecībā uz jauno zīda ceļu, jo dalībvalstis jau saņem ieguldījumus no Ķīnas un vēlas turpināt šo ieguldījumu nodrošināšanu. Turklāt 16+1 formāts ir īpaši izdevīgs Ķīnai, jo tajā ietilpst 11 ES dalībvalstis, tai skaitā Latvija. Tas nozīmē, ka Ķīna var ietekmēt ES lēmumu pieņemšanu aiz citu ES dalībvalstu aizsega. Līdz ar to dažas valstis varētu mainīt savu nostāju par cilvēktiesībām, caurredzamību un drošību Eiropas Savienībā.

Šādas izmaiņas ES dalībvalstu iekšpolitikā ir jau novērojamas. Grieķijas lielāko ostu, Pirejas ostu, kontrolē Ķīnas valsts uzņēmums COSCO. Šīs ostas darbinieku pamata darba tiesības tiek pārkāptas katru dienu. Ostā strādājošajiem ir aizliegts būt arodbiedrībās, lielākajai daļai ir jāstrādā virsstundas bez papildu samaksas un jāstrādā pilnas 8 stundu maiņas bez labierīcībām un ēdienreizēm.

Tomēr vislielākās bažas rada tas, ka Grieķijas valdība nerīkojas, lai apturētu pārkāpumus un pat virzās tuvāk atslābinātākiem darbinieku tiesību likumiem, kas ir par labu Ķīnas uzņēmumam. Turklāt Pirejas osta ir viena no straujāk augošajām Eiropas ostām un tas, ka tā ir Ķīnas valsts uzņēmuma kontrolē, ir arī riska faktors ES drošībai, it īpaši tāpēc, ka Ķīnas uzņēmumi turpina stratēģiski pirkt likmes dažādās Eiropas ostās, tai skaitā Nīderlandē, Francijā, Spānijā un citur.

Latvijas un Ķīnas attiecības jaunā zīda ceļa kontekstā

Saskaņā ar 2016. gada datiem Ķīnas investīcijas Latvijā sastāda tikai 0,5% no visām tiešajām ārzemju investīcijām, kuras Latvija saņem. Pārsvarā ieguldījumi ir saistīti ar nekustamajiem īpašumiem. Rezultātā ir redzams, ka Latvijai un Ķīnai nav spēcīgu ekonomisko saišu. Latvijas dalība 16+1 formātā ir tās pašas iniciatīva, kuras pamatā ir vēlme stiprināt ekonomiskās saites ar Ķīnu.

2016. gadā Rīgā norisinājās ikgadējais 16+1 formāta samits, kura laikā tika analizētas un plānotas turpmākās sadarbības starp dalībvalstīm. Samitā tika pieņemta Rīgas Deklarācija par ciešāku sadarbību loģistikā starp Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm un Ķīnu.

Šobrīd Latvijā ir nodibināts Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu loģistikas sadarbības sekretariāts Rīgā, kā arī izveidota virtuālās informācijas platforma “www.ceec-china-logistics.org”. No Ķīnas saņemtās investīcijas norāda uz to, ka šobrīd Latvijai nav izteikti liela nozīme jaunā zīda ceļa attīstībā, bet sadarbības un iniciatīvas liecina arī par to, ka Ķīna vēlas Latviju paturēt kā sabiedroto. Iespējams, ka Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta un ostas ir vieni no stratēģiskajiem faktoriem Latvijas un Ķīnas ekonomisko attiecību pamatā.

Eiropas Savienības jaunā Ķīnas politika

Ņemot vērā ārvalstu tiešo investīciju straujo pieaugumu, Ķīnas politisko ietekmi un stratēģiskos zemes un ostu pirkumus, Eiropas Savienība ir pieņēmusi stingrāku politiku pret Ķīnu, piemēram, tās negodīgo un nelabvēlīgo uzņēmējdarbības praksi Eiropas Savienībā.

Turklāt ES ir pieņēmusi jaunu regulu, kas izveido pārbaudes sistēmu ārvalstu tiešajām investīcijām Eiropas Savienībā. Šī regula ir nopietns solis tuvāk tam, lai veicinātu drošības risku izpēti, it īpaši, kad ārvalstu investīcijas tiek piesaistītas ES dalībvalstu infrastruktūras uzlabošanā un tehnoloģiju attīstībā. Regula arī nodrošina to, ka ES dalībvalstis pieņem likumus, kuru rezultātā ES ir vienota attieksme pret ārvalstu tiešajām investīcijām un ar to saistītiem drošības jautājumiem. Tādējādi šī regula ir arī nozīmīgs solis, lai mazinātu ES sašķeltību attieksmē pret Ķīnu.

Lai arī ES kļūst stingrāka savā drošības politikā pret Ķīnu, tā turpina stiprināt politiskās un ekonomiskās attiecības, jo abas ir viena no otras atkarīgas. Pašlaik ES un Ķīna strādā pie miera un drošības veicināšanas Afganistānā, un katru gadu starp abām valstīm norisinās cilvēktiesību dialogs, lai mudinātu Pekinu īstenot vairāk ar cilvēktiesībām saistītu politiku.

Turklāt Ķīna un ES stiprina savu sadarbību ar klimatu saistītos jautājumos, pamatojoties uz Parīzes vienošanos. Visas šīs iniciatīvas parāda, ka ES cenšas izveidot ilgtspējīgu partnerību ar Ķīnu, kas abām ir nepieciešama. Tomēr ir sagaidāms, ka ES turpinās stiprināt savu politiku drošības un investīciju jautājumos, lai saglabātu Eiropas Savienības stabilitāti.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti