Labrīt

OLIMPISKIE ZIBŠŅI: Pirmās ziemas olimpiskās spēles Šamoni 1924. gadā

Labrīt

OLIMPISKIE ZIBŠŅI: Otrās ziemas olimpiskās spēles Sanktmoricā

Vācijā stājies spēkā likums par naida runas ierobežošanu internetā

Jaunais Vācijas likums pret naida runu internetā kā pirmo skar galēji labējo politiķi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Vācijā vienai no vadošajām galēji labējās partijas „Alternatīva Vācijai” politiķēm draud tiesvedība apsūdzībās par naida kurināšanu pret musulmaņiem. Beatrikse fon Štroha Vecgada vakarā sociālajā tīklā “Twitter” kritizēja Ķelnes policiju par pielabināšanos „musulmaņu [..] izvarotāju ordām” pēc tam, kā tā Jaungada apsveikumu ietvītoja arī arābu valodā.

Politiķes tvitera konts uz laiku tika nobloķēts, bet ieraksts izdzēsts saskaņā ar jauno likumu cīņai pret naida runu internetā un sociālajos medijos. Likumu sāka piemērot 1.janvārī. Tas paredz, ka Vācijā sociālajiem tīkliem, piemēram, “Twitter” un “Facebook” jāizdzēš uz naidu musinoši ieraksti.

Vācijā pērn apstiprinātais likums cīņai pret naida runu un viltus ziņām internetā liek sociālo mediju uzņēmumiem izdzēst ierakstus, kas ir „acīmredzami nelegāli”. Saskaņā ar likumu sociālajiem medijiem ir diennakts laika, lai izņemtu šādu saturu pēc tam, kad par to saņemta informācija. Pretējā gadījumiem šiem uzņēmumiem draud soda nauda līdz 50 miljoniem eiro.

Jaunie noteikumi attiecas uz sociālajiem tīkliem, kuriem ir vismaz divi miljoni lietotāju, tādiem kā “Facebook”, “Twitter” un “Youtube”. Formāli likums stājās spēkā jau oktobrī. Taču valdība deva sociālajām vietnēm trīs mēnešus laika sagatavoties. Likuma piemērošana sākta 1.janvārī.

Vācijas tieslietu ministrs Heiko Māss iepriekš norādījis, ka valdība to uzskata par svarīgu instrumentu cīņā pret naida runu tiešsaistē.

„Naida runai nav vietas sociālajos tīklos, tāpat kā tai nav vietas uz ielas. Mēs gribam, lai naida noziegumu gadījumi pazustu no interneta 24 stundu laikā. Lai to izdarītu, sociālajiem tīkliem būs jāpieliek lielākas pūles nekā līdz šim,” norādīja Māss.

Viena no pirmajām, ko jaunā gada pirmajās dienās likums skāris tieši, ir galēji labējās pretimigrācijas partijas „Alternatīva Vācijai” parlamentārās frakcijas vicelīdere Beatrikse fon Štroha. Pirmdien sociālais tīkls “Twitter” uz 12 stundām bija nobloķējis viņas kontu par musinošu tvītu. Tajā politiķe apsūdzēja Ķelnes policiju par pielabināšanos ''barbariskām musulmaņu izvarotāju vīriešu ordām”. Iepriekš Ķelnes policija tviterī bija ievietojusi Jaunā gada apsveikuma ierakstu arābu valodā.

Fon Štroha acīmredzot atsaucās uz ziņām par masveida izvarošanas gadījumiem Ķelnē Vecgada vakarā pirms diviem gadiem. Toreiz lielākā daļa aizdomās turēto bija jauni vīrieši no Ziemeļāfrikas.

Ķelnes policija savukārt norādīja, ka jau ilgstoši piekopusi praksi informāciju ievērojamu notikumu laikā, kā Jaunais gads, publicēt vairākās valodās. Minētais tvīts bija publicēts ne tikai vācu un arābu, bet arī angļu un franču valodās.

Ķelnes prokuratūra paziņojusi, ka saņēmusi vairākus simtus sūdzību par fon Štrohas ierakstu, un izmeklē, vai viņa ar savu tvītu nav pārkāpusi likumu pret naida runu.

Par atbalsta izteikšanu fon Štrohai tiek izmeklēta arī cita partijas „Alternatīva Vācijai” līderes Alises Veideles rīcība. Viņa “Facebook” apsūdzēja varasiestādes, ka tās pakļaujas „importētiem, laupošiem, apgrābstošiem, ļaunprātīgiem, ar nažiem uzbrūkošiem migrantu bariem”.

Abi sociālie tīkli “Twitter” un “Facebook” attiecīgos ierakstus ir izdzēsuši. Ja abas sievietes atzīs var vainīgām kūdīšanā uz naidu, viņām var draudēt naudassodi vai cietumsods.

Pret imigrāciju stingri noskaņotā partija „Alternatīva Vācijai” jeb AfD tagad ir trešā lielākā parlamentā, vēlēšanās septembrī iegūstot vairāk nekā 90 deputātu vietas. Partija audzējusi savu popularitāti, izmantojot neapmierinātību ar valdības imigrācijas politiku pēc tam, kad pirms diviem gadiem Vācijā ieradās aptuveni miljons patvēruma meklētāju.

Partija jaunos pantus pret naida runu internetā kritizējusi kā „cenzūras likumu”. Politiskā spēkā līderis Aleksandrs Gaulands iepriekš apsūdzējis valdību, ka likums vērsts tieši pret viņa partiju.

„Šis ir pret AfD vērsts likums, jo daži politiķi no vecajām partijām nepārtraukti saņēma viltus ziņas par naida runu. Un, protams, tas ir arī pamats cīņai pret mums, jo mēs esam vienīgā alternatīva Vācijai,” uzsvēra Gaulands.

Tomēr pret likumu ir ne tikai galēji labēji. Par to bažas pauduši arī interneta un vārda brīvības aktīvisti. Tie norāda, ka valdība satura izdzēšanu un sociālo tīklu lietotāju kontu bloķēšanu atstājusi interneta platformu ziņā – bez tiesas lēmuma. Kritiķi norāda, ka tādēļ var būt situācijas, kad būs grūti paskaidrot, kādēļ izdzēsti atsevišķi ieraksti sociālajos tīklos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti