46 gadus vecais Felipe VI par Spānijas karali likumīgi kļuva pusnaktī, kad spēkā stājās viņa tēva Huana Karlosa parakstītais likumdošanas akts par 39 gadus ilgās valdīšanas beigām. Pirms pusdienlaika Spānijas parlamentā sākās oficiālā amatā stāšanās ceremonija, ko vairāk var uzskatīt par zvēresta nodošanu, nevis kronēšanu.
Svinīgā ceremonija notika Spānijas parlamentā deputātu un citu augstāko amatpersonu priekšā. Jaunais karalis solīja ievērot konstitūciju, kā arī visu pilsoņu un Spānijas reģionu tiesības.
Pēc tam viņš arī veltīja atzinīgus vārdus savam tēvam, kurš kļuva par pirmo Spānijas karali pēc ģenerāļa Francisko Franko nāves un diktatūras beigām. Karaļa kronēšanas ceremonija notika salīdzinoši pieticīgā gaisotnē, ņemot vērā pašreizējās valsts ekonomiskās problēmas.
Pašlaik sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka ļoti neliela daļa Spānijas iedzīvotāju šaubās par jaunā karaļa spējām stāties sava tēva vietā.
Felipe ir ieguvis ļoti labu izglītību Spānijā, Kanādā un ASV, kā arī saņēmis militāro sagatavotību visos bruņoto spēku veidos. Tāpat viņš jau ilgus gadus ir devies dažādās ārvalstu vizītēs, kas ir ļāvis viņam iepazīties ar daudziem ārvalstu līderiem un karalisko ģimeņu pārstāvjiem.
Spānijas politikas analītiķi norāda, ka Felipe VI tronī kāpj brīdī, kad valsts piedzīvo ļoti sarežģītus laikus, Katalonijas reģionam joprojām cenšoties panākt referenduma rīkošanu par neatkarību. Lai arī karalim ir ļoti simboliska loma parlamentārajā demokrātijā, tiek uzskatīts, ka Filipe varētu mazināt nacionālistu aktivitātes Katalonijā un arī Basku zemē, vismaz cenšoties veicināt trūkstošo dialogu ar centrālo valdību. Felipe ir viesojies visos Spānijas apgabalos un ļoti labi izprotot šo reģionu problēmas.
Savā uzrunā jūnija sākumā, neilgi pēc tēva atkāpšanās no troņa, Felipe paziņoja, ka Spāniju nākotnē viņš redz kā vienotu un daudzveidīgu nāciju. Pēc viņa vārdiem, tikai apvienojot tautas vēlmes un priekšplānā nostādot visu kopējās, nevis personiskās intereses, būs iespējams nodrošināt valstij spožu nākotni.
Kamēr vairāki korupcijas skandāli ir ļoti iedragājuši karaliskās ģimenes popularitāti un aptaujas rāda, ka daudzi spāņi vēlētos rīkot referendumu par monarhijas pārtraukšanu, Felipes popularitāte ir augusi.
Pēc Huana Karlosa paziņojuma par savu atkāpšanos no troņa aptaujas liecināja, ka 76,9% spāņu ir labs vai ļoti labs viedoklis par princi Felipi. Tiek uzskatīts, ka lielu lomu karaļnama popularitātes celšanā varētu spēlēt arī jaunā karaliene Letīcija, kura nenāk no dižciltīgām aprindām. Viņa pati ir bijusi žurnāliste, bet viņas tēvs - taksometra šoferis. Arī pats Felipe tiek raksturots kā savos lēmumos ļoti līdzsvarots, pieticīgs un pat atturīgs cilvēks, kura reputāciju atšķirībā no dažiem saviem radiniekiem skandāli nav sabojājuši. Savukārt laulība ar Letīciju un divu meitu audzināšana daudziem Spānijā ir kā piemērs savu ģimeņu veidošanai.
Jau ziņots, ka 76 gadus vecais Spānijas karalis Huans Karloss jūnija sākumā nolēmis atteikties no troņa par labu 46 gadus vecajam dēlam Felipem. Huans Karloss paziņojis, ka nodod savas pilnvaras jaunākajai paaudzei, kas spēs veiksmīgāk stāties pretī rītdienas izaicinājumiem.
Monarhija Spānijā tika atjaunota 1975.gada 22.novembrī, tikai dažas dienas pēc diktatora Franko nāves. Kopš Huana Karlosa kāpšanas tronī ir pagājuši 39 gadi. Pēdējo triju gadu laikā Spānijas valdnieks ir pārcietis deviņas plaušu, ceļgala, gūžas un Ahileja cīpslas operācijas un tagad 76 gadus vecais monarhs paziņojis, ka izlēmis atteikties no varas par labu savam dēlam Felipem, jo "jaunā paaudze pamatoti pieprasot vadošo lomu".
