Sadaļas Sadaļas

Jaunais OECD vadītājs – vides aktīvistu kritizētais austrālietis Matiass Kormens

Pirms dažām dienām kļuva zināms, kurš kļūs par jauno Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD vadītāju. Šo amatu turpmāk ieņems Austrālijas bijušais finanšu ministrs Matiass Kormens. Savas iepriekšējās politiskās darbības dēļ Kormens ticis asi kritizēts no vides aktīvistu puses, kuri bažījas, ka viņa iepriekš paustā skeptiskā nostāja klimata politikas jautājumos var iedragāt pasaules valstu centienus emisiju samazināšanā. 

Jaunais OECD vadītājs – vides aktīvistu kritizētais austrālis Matiass KormensRihards Plūme

Austrālijas bijušais finanšu ministrs Kormens ieguva OECD vadītāja amatu, pēdējā duelī apsteidzot kandidāti no Zviedrijas – bijušo Eiropas Savienības tirdzniecības komisāri Sesīliju Malmstrēmu. Tomēr tas notika tikai par mata tiesu. 50 gadus vecais Beļģijā dzimušais politiķis OECD vēstnieku tikšanās laikā tika izraudzīts kā labākais kandidāts vien ar nelielu balsu vairākumu. Oficiāli Kormens vēl nav kļuvis par jauno vadītāju, taču sagaidāms, ka šonedēļ process tiks oficiāli pabeigts. Organizācijas ģenerālsekretāra amatu Kormens ieņems nākamos piecus gadus, sākot no jūnija. Līdz tam OECD, kas 37 dalībvalstis konsultē nodokļu, ekonomikas un klimata politikas jautājumos, joprojām vadīs Anhels Gurija.

Kormens no Eiropas uz Austrāliju, kura ir OECD dalībvalsts kopš 1971. gada, pārcēlās 1990. gadu vidū. Pamazām viņš Liberālajā partijā ieguva arvien lielāku popularitāti, līdz 2007. gadā iekļuva Senātā. Vēlāk politiķis kļuva par ilgāk amatā esošo finanšu ministru Austrālijā, nostrādājot septiņus gadus un 42 dienas, līdz pērn oktobrī viņš nolēma kandidēt uz OECD ģenerālsekretāra amatu. Kritiķi gan smējās par šo soli, jo nesaskatīja reālas iespējas viņam uzvarēt cīņā ar kandidātiem no Eiropas, kuri, starp citu – kā ierasts, bija vairākumā.

Pēc ziņām par Kormena gaidāmo apstiprināšanu amatā politiķis žurnālistiem norādīja, ka organizācijas vadīšana būs privilēģija un gods. Viņš arī atzinis, ka jāpaveic gana daudz darbu.

“Ir daudz darāmā – globāli sadarbojoties ekonomiskajā, sociālajā un vides jautājumu koordinācijā, kas tagad ir būtiskāk kā jebkad agrāk,” norādīja Kormens.

Pēdējo divu mēnešu laikā viņš ir izbraukājis Eiropu, kur atrodas lielākā daļa OECD dalībvalstu, reklamējot savu kandidatūru un solot “iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes” programmu. Tomēr gan kandidātu izvēles procesa laikā, gan pēc Kormena ievēlēšanas šajā amatā viņa virzienā vērsta kritikas gūzma. Un tā saistīta ar klimata jautājumiem. Vides aizstāvju organizācija “Greenpeace” paudusi “dziļu satraukumu un sašutumu” par vienas no pasaulē lielākās daudznacionālās institūcijas izvēli, savukārt ar klimata jautājumiem saistītās domnīcas “E3G” vadītājs Niks Meibijs sacīja, ka Kormena iecelšana amatā sūta “bīstamu signālu”.

Šādas bažas ir tādēļ, ka Kormena līdzšinējā darbība Austrālijas valdībā nebūt neliecināja, ka viņš ir ieinteresēts tādu jautājumu risināšanā, kas saistīti ar klimata pārmaiņām. Viņš iestājās pret Austrālijas atjaunojamās enerģijas mērķiem un oglekļa nodokļa ieviešanu nodēvējis par “ļoti dārgu mānīšanu”. Bet tad, kad Austrālijas skolēni piedalījās vērienīgajos klimata streikos, Kormens viņiem ieteica palikt skolas solā. “Greenpeace” izpilddirektore Dženifera Morgana sacījusi, ka vides aizstāvji netic Kormena spējām nodrošināt to, ka OECD būs līderis klimata krīzes pārvarēšanā laikā, kad viņam pašam šajā jautājumā nav tā labākā reputācija, tostarp bijuši iebildumi pret oglekļa nodokļa noteikšanu. 

Savukārt Austrālijas klimata rīcības tīkla pārstāves Džūlijas Annas Ričardsas paziņojumā teikts, ka Kormens palīdzējis demontēt efektīvas likumdošanas un normatīvās bāzes izveidošanu, kas samazinātu emisijas. Šomēnes vairāk nekā divi desmiti pasaules pilsoniskās sabiedrības līderu spēra neparastu soli un rakstīja vēstuli OECD kandidātu atlases priekšsēdētājam, lai kritizētu Kormena sasniegumus klimata pārmaiņu jomā, kamēr viņš atradies valdībā.

Kampaņas laikā Kormens gan mainīja savu taktiku, solot organizācijā strādāt pie emisiju samazināšanas, piebilstot, ka “lai darbības klimata pārmaiņu jautājumos būtu efektīvas, ir nepieciešama vērienīga, globāli koordinēta pieeja”.

Kormens skaidroja: “Es esmu licis skaidri noprast to, ka, ja es tikšu izraudzīts par OECD ģenerālsekretāru, es likšu lietā visas politikas un analītiskās organizācijas spējas, lai palīdzētu valstīm pasaulē sasniegt 0 emisijas līmeni līdz 2050. gadam.”

Atbildot uz kritiku, Kormens sacījis, ka ir “absolūti apņēmības pilns rīkoties vērienīgi un efektīvi cīņā pret klimata pārmaiņām”, taču ir dažādi veidi, kā to panākt. Kormena ievēlēšanu iepriekš aizstāvējis Austrālijas premjers Skots Morisons, uzsverot, ka politiķa pieredze Eiropā un Austrālijā “nodrošinās to, ka viņš sniedz izcilu ieguldījumu kā OECD vadītājs”.

“OECD ir spēlējis ļoti būtisku lomu tādās jomās, kur Austrālija ir bijusi atslēgas dalībnieks. OECD arī spēlē ļoti būtisku lomu G20 darba atbalstīšanā, kur Austrālija ir ļoti aktīvs dalībnieks. Tādēļ mēs ticam, ka OECD nepieciešama tāda līderība, kādu tai spēj piedāvāt Austrālija un austrālietis. Matiasam ir septiņu gadu pieredze kā visilgāk amatā esošajam finanšu ministram. Dzimis Beļģijā, franču, vācu un flāmu valodās runājošs. Es domāju, ka šis viss viņu padara par ideāli piemērotu izaicinošajam OECD ģenerālsekretāra amatam,” atzīmēja Morisons. 

Kā raidsabiedrībai BBC norādījušas kandidātu izvēles procesam pietuvinātas personas, Austrālijas vadība nodrošinātu labu ģeopolitisko līdzsvaru organizācijai, kas atrodas Eiropas centrā. Tāpat būtisku lomu Kormena izvēlē šķietami spēlējušas Amerikas Savienotās Valstis (ASV) vēlme viņu redzēt šajā amatā.

Klimata jautājumi gan nebūt nebūs vienīgais jaunā ģenerālsekretāra izaicinājums. OECD līdz šim bijusi arī kā platforma sarunām par jaunu globālu plānu starptautisku tehnoloģiju kompāniju aplikšanai ar nodokļiem. Tas jau labu laiku ir kļuvis par saspringtu jautājumu starp Eiropu un ASV. Šis jautājums, iespējams, būs viens no pirmajiem, ar kuriem Kormenam būs jāsaskaras, jo vadošo valstu mērķis ir panākt vienošanos šajā jautājumā līdz jūlijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt