Aizvadīta NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena pēdējā diena NATO mītnē Briselē. Kopā ar dzīvesbiedri Anni Metti un meitu Kristīni viņš piedalījās ceremonijās, kas pieklājas aizejošam starptautiskas organizācijas vadītājam. Atvadījās no dalībvalstu vēstniekiem, personāla, militārās vadības, nolika vainagu to NATO valstu karavīru piemiņas vietā, kuri zaudējuši dzīvību alianses vadītajās misijās un operācijās. „Mūsu mugurkauls,” tā Rasmusens nosauca karavīrus, kuri īsteno NATO lēmumus dzīvē.
Savā atvadu runā nu jau bijušais NATO ģenerālsekretārs nodēvēja aizvadītos gadus par saspringtākajiem alianses pēdējo laiku vēsturē.
Rasmusens sāka ar mērķi par attiecību pārskatīšanu
Tolaik vēl Dānijas valdības vadītāju Andersu Fogu Rasmusenu NATO ģenerālsekretāra amatā iecēla 2009.gada aprīlī alianses samitā, kas simboliski norisinājās divās valstīs - Francijā un Vācijā, proti, abu robežpilsētu sadurē – Strasbūrā un Kēlā.
Vienošanās nenotika uzreiz, jo pamatīgi iebilda Turcija, kas kritizēja Dāniju un tās premjerministru par Dānijas laikrakstā savulaik publicētajām pravieša Muhameda karikatūrām.
Toreizējais NATO līderis, nīderlandietis Jāps de Hops Shēfers Rasmusena rokās nodeva aliansi, kas atzīmē savu 60. pastāvēšanas gadadienu, tikko bija kļuvusi par divām valstīm – Horvātiju un Albāniju – bagātāka, gatavojās paplašināt misiju Afganistānā un tuvojās attiecību restartēšanai ar Krieviju pēc asiņainā augusta kara Gruzijā.
Tieši attiecību pārskatīšana un jaunu vēsmu iepūšana tajās ar Krieviju bija viens no Rasmusena visbiežāk pieminētajiem darāmajiem darbiem un galvenais uzsvars viņa pašā pirmajā uzrunā, jau esot NATO ģenerālsekretāra amatā.
Jau pēc dažiem mēnešiem darbā, tiekoties ar Krievijas pusi, Rasmusens entuziasma pilns ziņoja par to, ka ir panākts labs sākums - kopīgi izvērtēt vispārējo drošību un gadsimta lielākos izaicinājumus, veidot ciešāku sadarbību operācijās Afganistānā, piemēram, cīnoties pret narkotiku biznesu, padarīt efektīvākas NATO – Krievijas sanāksmes.
Taču tagad, pēc pieciem gadiem atstājot alianses līdera amatu, Anderss Fogs Ramsusens intervijā laikrakstam „The Independent” vaļsirdīgi saka: „Putina Krievija ir bijusi mana pēdējo piecu gadu lielākā vilšanās.”
Viņš norāda, ka pasaule ir ļoti mainījusies, kopš viņš kļuva par alianses vadītāju, un ka Krievija pilnīgi skaidri pēc agresijas Ukrainā NATO redz nevis kā partneri, bet kā pretinieku.
Stoltenbergs saņem saspringto attiecību nastu
Šī saspringto attiecību nasta tagad pārceļas uz jaunā NATO vadītāja, bijušā Norvēģijas premjerministra Jensa Stoltenberga pleciem.
55 gadus vecais norvēģu politiķis amatā oficiāli stājas trešdien. Viņam būs jāturpina un dzīvē jāievieš arī septembrī Velsas samitā panāktās vienošanās par īpaši ātrās reaģēšanas spēku izveidošanu, kas būtu gatavi ātri ierasties un aizstāvēt ikvienu apdraudētu NATO valsti, kā arī nodrošināt ilgstošu NATO spēku klātbūtni Centrāleiropā un Austrumeiropā.
To, ka jaunajam NATO vadītājam būs daudz izaicinājumu, apstiprina arī Eiropas Politikas studiju centra pētnieks Briselē Stīvens Blokmans: „Galvenie Stoltenberga kā jaunā NATO ģenerālsekretāra izaicinājumi būs NATO spēju attīstība. Tas patiesībā nav jauns izaicinājums, bet ļoti grūts laikā, kad griezti aizsardzības budžeti daudzās Eiropas valstīs. Arī izpētes spēju attīstība Eiropas aizsardzības industrijā ir būtiski sarukusi, un esam fakta priekšā, ka lielākā daļa no NATO Eiropas dalībvalstīm vairs nav spējīgas pašas sevi aizstāvēt un tām nav arī politiskās drosmes aizstāvēt citus. Un tā, protams, ir ārkārtīgi liela alianses aizsardzības problēma."
Pieaug arī tā sauktie jaunie drošības izaicinājumi, kas, pirmkārt, rodami kiberdrošības jomā, arī, protams, cīņa ar starptautisko terorismu un aizstāvot aliansi no tā saukto kritušo valstu sekām. Protams, nevar arī aizmirst iespējamos konfliktus resursu - ūdens, naftas, gāzes dēļ, ko izraisa klimata izmaiņas," saka pētnieks.
"Tātad kopumā – NATO spēju atjaunošana un virkne jaunu drošības izaicinājumu noteiks dienaskārtību, kādu Jensam Stoltenbergam kā jaunajam NATO ģenerālsekretāram nāksies vadīt.”
Runājot par tālākajām attiecībām ar Krieviju un kā risināt spriedzi Ukrainā, Blokmans norāda, ka Stoltenberga trumpis varētu būt viņa diplomāta spējas. Lai gan būdams kreisa politiskā spēka – Darba partijas - biedrs, viņš iepriekš partijas sanāksmēs ļoti asi kritizējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcību Ukrainā.
„Jenss Stoltenbergs nāk no Norvēģijas, kurai raksturīgas spēcīgas vidutāja politikas tradīcijas un attīstīta aizsardzības un militārā sistēma. Norvēģija ir viena no retajām valstīm, kura patiešām šajā ziņā ir attīstījusies un daudz investējusi. Es paredzu, ka Stoltenbergs nāks ar ļoti reālistisku skatījumu uz savu darbu un tiem anahroniskajiem izaicinājumiem, ko Putina Krievija uzspiež savām NATO kaimiņvalstīm," norāda Blokmans.
Viņš ir tiltu cēlējs, un kompromisa risinājumi būs tie, kam viņš nodosies sarunās ar NATO dalībvalstīm. Ņemot vērā viņa iepriekšējo pieredzi Norvēģijas valdībā, Stoltenbergs tagad ir šim uzdevumam ļoti izcilā pozīcijā,” vērtē pētnieks.
Baltija cer uz Velsas samita lēmumu īstenošanu
Arī Baltijas valstis no jaunā NATO ģenerālsekretāra sagaida iesāktā turpinājumu, tā sarunā ar Latvijas Radio atzīst Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš: "Neapšaubāmi, ka jaunajam ģenerālsekretāram Stoltenbergam mandāts darbībai pārskatāmā laikā ir ļoti skaidri definēts tikko notikušajā NATO samitā Velsā, kur pieņemta virkne lēmumu, kas tagad jāīsteno. Latvija un Baltijas valstis sagaida tieši Velsas samita lēmumuīstenošanu attiecībā uz kolektīvās aizsardzības stiprināšanu. Jautājumi, kas attiecas uz NATO adaptāciju jaunajiem riskiem, kurus mēs pēdējā pusgada laikā esam skaidri redzējuši gan pie alianses austrumu robežām – Krievijas rīcība Krimā un Ukrainas dienvidaustrumos, gan arī tie riski, kuri pēdējās nedēļās ļoti uzākstāmā veidā parādās Sīrijā un Irākā, tātad „Islāma valsts” radītie terora riski."
Vēstnieks arī min, ka sagaida jauno NATO ģenerālsekretāru aicinām dalībvalstu vēstniekus uz individuālām pārrunām un viņa viesošanos Latvijā.
"Sagaidītu, ka viņš centīsies satikties ar katras valsts vēstnieku atsevišķi, saprotot, ka katrai valstij ir specifiski jautājumi, intereses, ko vēlas panākt. Rasmusens to nedarīja tik bieži, tomēr viņš centās uzklausīt katras valsts viedokļus. Tā ka arī jaunajam ģenerālsekretāram tas varētu būt dienaskārtībā – apmeklēt visas dalībvalstis," saka Riekstiņš.
Jenss Stoltenbergs ir dienējis obligātajā militārajā dienestā Norvēģijā, vēlāk absolvējis Oslo Universitāti, iegūstot augstāko izglītību ekonomikā. Ir strādājis žurnālistikā, vēlāk, nopietni iesaistoties politikā, kļuvis par valsts tirdzniecības, enerģētikas, ekonomikas ministru un divas reizes savā karjerā iecelts par valsts premjerministru.
