Vairāki farmācijas uzņēmumi un pētnieku grupas visā pasaulē eksperimentē ar zāļu kombinācijām un eksperimentāliem medikamentiem. Uzdevumu atvieglo tas, ka dati par vīrusu pieejami tiešsaistē.
Oksforda Universitātes zinātnieki lēš, ka vakcīna varētu būt gatava gada nogalē vai nākamā gada sākumā.
“Šobrīd veicam vairākus uzdevumus paralēli. Tuvāko mēnešu laikā sāksim testēt vakcīnas uz dzīvniekiem. Plānojam arī klīniskos izmeklējumus. Tiem gan vēl būs nepieciešams apstiprinājums no atbildīgajām institūcijām, kas paņems laiku,” stāstīja vakcinoloģijas profesore Sāra Gilberte.
Aptuveni 24 stundas pēc tam, kad Ķīna izplatīja ģenētisko informāciju par vīrusu, zinātnieku grupa Francijā izstrādāja testu, ar kuru iespējams noteikt, vai cilvēks inficējies. To vēlāk sāka izmantot citas valstis. Tagad francūži uzsākuši arī vakcīnas izstrādi.
“Pasteur” institūta vadītājs Frederiks Tangijs skaidroja:
“Pašlaik izgatavojam vakcīnu pret masalām, bet pārveidojam to tā, ka tai tiek pievienoti antigēni no koronavīrusa.”
Pasaules Veselības organizācija nākamās nedēļas sākumā plāno tikšanos ar simtiem ekspertu, lai runātu par zāļu un vakcīnu izstrādi. Organizācijas vadītājs arī lūdza ziedot vairāk nekā sešus miljonus eiro pētniecībai.
Piemēram, “Bila un Melindas Geitsu” fonds jau ziedojis simts miljonus ASV dolāru vīrusa testēšanai, ārstēšanai un vakcīnu izpētei.
Pasaules Veselības organizācijas vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss atzīmēja: “Grūti noticēt, ka tikai pirms diviem mēnešiem par vīrusu neko nezinājām. Tagad zinām tā DNS, zinām, ka pārnēsāšana notiek no cilvēka uz cilvēku. Lielāks risks ir vecākiem cilvēkiem un tiem, kam jau ir veselības problēmas.”
Eksperti apgalvo, ka vēl nekad pasaule tik ātri nav reaģējusi, lai izstrādātu vakcīnu. Piemēram, pēc nāvējošā SARS vīrusa uzliesmojuma pagāja 20 mēneši, līdz parādījās pirmās eksperimentālās vakcīnas.
Tajā pašā laikā priekšā vēl daudz nezināmā.
