Itālijas premjerministrs Mateo Renci sociālajā vietnē "Twitter" pieprasījis izrādīt cieņu viņa valstij, kas, starp citu, patlaban vada prezidentūru Eiropas Savienībā.
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers vēl nedēļas sākumā Eiropas Parlamenta deputātiem atzina, ka viņu nav apmierinājusi divu līderu – Itālijas premjerministra Mateo Renci un Lielbritānijas valdības vadītāja Deivida Kamerona uzvedība pēdējā valstu vadītāju sanāksmē Briselē, kur viņi sākuši strīdu par Eiropas Savienības budžeta lietām, saukuši komisārus par birokrātiem un uz mājām aizveduši gluži citu vēstījumu, nekā ir bijis runāts līderu apspriedē.
Lielbritānijas gadījumā tas ir strīds par maksājumiem Eiropas Savienības budžetā, kas, pārrēķinot Lielbritānijas ienākumus, ir mainījies un tagad paredz, ka Apvienotajai Karalistei Eiropas Savienības budžetā vēl papildus ir jāiemaksā vairāk nekā divi miljardi eiro. Tas turklāt veicams līdz 1. decembrim.
Papildu iemaksas pieprasītas arī no Nīderlandes, Somijas, Grieķijas un Īrijas.
Savukārt Itālijas premjerministrs nonācis strīdā par pašmāju budžetu, aizrādot arī iepriekšējam Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu par piekasīšanos un, tā teikt, blusu meklēšanu kažokā.
Renci samitā solījis publiskot Eiropas Savienības "piļu" izmaksas, ja kāds apstrīdēs Itālijas budžeta plānus.
Junkers norādījis, ka vēlas pateikt savam draugam Renci, ka nevada "birokrātu bandu", bet gan Eiropas Savienības institūciju, un vēlas, lai arī valstu vadītāji to respektētu.
Tikai dažas stundas pēc Junkera izteikumiem Eiropas Parlamentā sociālajā saziņas vietnē „Twitter” parādījās patlaban Eiropas Savienībā prezidējošās Itālijas premjerministra Renci ieraksts par to, ka viņš pieprasa respektēt valsti tās pagātnes un nākotnes vārdā.
Junkers, arī tiekoties ar medijiem Briselē, negatavojās atkāpties no savas pārliecības, ka abi politiķi ir pelnījuši aizrādījumu, taču noliedza, ka strīds būtu milzīgs un rādītu, ka Eiropas Komisija ar dalībvalstīm nespēj sarunāties.
Es pieņemu kritiku pret komisiju, jo es pats to daudz esmu kritizēju, kamēr vēl nebiju komisijas prezidents, taču es nepieņemu nepamatotus pārmetumus. Tā nav drāma. Junkers un Renci nav mazi bērni,” pauda Junkers.
„Es sacīju Eiropas Parlamentam, ka nevadu anonīmu birokrātu bandu, bet gan Eiropas Savienības institūciju, kurā strādā valstu komisāri. Mēs neesam birokrāti, funkcionāri, mēs esam politiķi, un, ja kāds sāk apšaubīt mūsu darbu, es reaģēju. Man nav problēmu ar Renci kungu, man nav problēmu arī ar Kamerona kungu, taču viņam gan ir problēmas ar citu valstu premjeriem,” skaidroja Junkers.
Šī nav pirmā reize, kad valstu vadītāji nonāk konfliktā ar Eiropas Savienības institūciju vadību, taču eksperti norāda, ka Junkers šajā ziņā ir krietni mazāk diplomātisks nekā viņa priekštecis Žozē Manuels Barrozu, un tādēļ no viņa būs iespējams sagaidīt daudz asāku publiski paustu reakciju uz kritiku, kas izteikta daudziem aiz slēgtām durvīm.
Deivids Kamerons savulaik asi iebilda pret Junkera apstiprināšanu Eiropas Komisijas prezidenta amatā, līdz ar to viņu starpā nevalda pārāk siltas jūtas, un eksperti lēš, ka arī pēdējais strīds šīs attiecības neuzlabos.
