Bulgārijai maijā nācās rīkot ārkārtas parlamenta vēlēšanas, jo pēc plašiem protestiem pret lieliem elektrības rēķiniem un zemiem ienākumiem februārī atkāpās iepriekšējā premjera, centriski labējā Boiko Borisova valdība. Jaunievēlētais parlaments par jauno ministru kabineta vadītāju apstiprināja ekonomistu, ne pie vienas partijas nepiederošo Plamenu Orešarski. Tika izveidota iepriekš opozīcijā esošo sociālistu atbalstīta tehnokrātu valdība.
Tomēr vienai no Eiropas Savienības nabadzīgākajām valstīm draud vēl viens vēlēšanas, jo jaunajam premjeram situāciju nav izdevies būtiski stabilizēt. Šodien aprit tieši mēnesis, kopš galvaspilsētas Sofijas ielās ar jaunu sparu uzliesmoja masu protesti, kas kopš tā laika notikuši ik dienu.
Jaunas demonstrācijas izraisīja mediju magnāta Deļana Pejevska iecelšana nacionālā drošības dienesta priekšnieka amatā 14.jūnijā. Lai gan reaģējot uz notiekošo viņš pats jau nākamajā dienā paziņoja par atkāpšanos, mītiņi nerimās, un ir izvērtušies protestā pret sociālistu atbalstīto valdību un politiķiem kopumā. Līdzīgi kā daudzās citās postpadomju valstīs, Bulgārijā pastāv ciešas saites starp oligarhiem, uzņēmējiem un vadošo politisko eliti. Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas „Transparency International” nesen publicēts pētījums liecina, ka trīs no četriem bulgāriem uzskata, ka visas politiskās partijas ir korumpētas.
Ik vakaru, tostarp sestdien, galvaspilsētas Sofijas centrā notiekošās demonstrācijas brīžiem pulcējušas pat desmit tūkstošu cilvēku, paralizējot satiksmi, un izkliedzot tādus pret valdību vērstus saukļus kā „Mafija!”. Protestos iesaistījušies arī Bulgārijā populāri rakstnieki, aktieri un mūziķi.
Bažas ir paudusi arī Eiropas Savienība. Un šīs nedēļas sākumā negaidīti atbalstu demonstrantiem izteica arī Francijas un Vācijas vēstnieki Bulgārijā. Viņi kopīgā paziņojumā mudināja valsts līderus saraut saites ar oligarhiem, norādot, ka „piederība Eiropas Savienībai ir civilizēta izvēle. [Bet] oligarhijas modelim tajā nav vietas - nedz Bulgārijā, nedz citur”. Bulgārijai ir noteikts īpašs Briseles uzraudzības mehānisms, ņemot vērā tās gausās tieslietu sistēmas reformas, sliktos rezultātus organizētās noziedzības apkarošanas jomā, kā arī nespēju izskaust korupciju.
Analītiķi brīdina, ka vienīgā izeja no krīzes ir jaunu vēlēšanu rīkošana. Tomēr premjers Orešarskis atsakās atkāpties. Viņš brīdina, ka ārkārtas vēlēšanas destabilizētu Bulgāriju un grautu tās trauslo ekonomiku. Uz protestu fonu, Orešarskis vēl piektdien parlamentā uzstāja, ka viņš ieklausās demonstrantu prasībās, un cer, ka viņi novērtēs valdības centienus uzlabot sociālo un ekonomisko situāciju, mazināt nabadzību un bezdarbu.
