Pirmā pasaules industriāli attīstītāko valstu grupas tikšanās bez Krievijas līdzdalības notiks jau pirmdien Nīderlandes pilsētā Hāgā. Pēc ASV prezidenta Baraka Obamas aicinājuma lielvalstu sarunas notiks Kodoldrošības samita kuluāros, lai izvērtētu turpmāko reakciju uz Krievijas mēģinājumu anektēt Krimas pussalu.
Uz kodoljautājumiem veltīto samitu šogad Hāgā ieradīsies 58 pasaules vadītāji, to vidū arī Krievijas delegācija. Taču uz G7 līderu sarunām Maskava nav ielūgta, un, visticamāk, Hāgā tiks apspiests jautājums par tās izslēgšanu no Lielā astotnieka valstu grupas.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs Hāgā tomēr tiksies ar savu Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu, tikmēr kuluāros lielvalstis Maskavas pārstāvju vietā devuši priekšroku sarunām ar Ukrainas premjeru Arsēniju Jaceņuku.
Pastiprinātu uzmanību ārvalstu mediji pievērš arī Ķīnas prezidenta Sji Dziņpina vizītei Hāgā. Viņš sestdien sācis turneju pa Eiropu, un sagaidāms, ka rietumvalstu līderi centīsies Sji pārliecināt ieņemt stingrāku nostāju pret Krieviju Ukrainas jautājumā. Ķīna ārpolitikas jautājumos parasti ietur vienotu pozīciju ar Maskavu, taču pagājušajā nedēļā ANO Drošības padomes balsojumā par rietumvalstu sagatavoto rezolūciju, kurā nosodīta Krimas aneksija, Pekina atturējās, kas tika uztverts kā nopietns diplomātisks signāls.
Daudzi arī uzskata, ka tieši tādēļ, lai sagatavotu augsni nopietnām sarunām, dienu iepriekš Ķīnas Tautas Republiku ar savām meitām apmeklējusi ASV pirmā lēdija Mišela Obama. Tā esot bijusi nepolitiska vizīte, kas veltīta izglītības un kultūras jautājumiem, tomēr Mišela Obama oficiāli tikusies arī ar Ķīnas prezidentu.
