Svētdien tika ievēlēts 121 jeb puse no augšpalātas deputātiem. Vēlēšanās piedalījās 389 kandidāti. Reizi trīs gados tiek pārvēlēta puse parlamenta augšpalātas deputātu.
Lai gan parlamenta augšpalātai ir diezgan maza ietekme valsts politikā, opozīcija mudināja vēlētājus balsot pret Abes koalīciju, lai parādītu savu noraidījumu pret viņa plāniem pastiprināt Japānas militāro iesaisti.
Nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti liecina, ka Abes Liberāli demokrātisko partija ieguvusi 57-59 mandātus. Tās koalīcijas partnere "Komeito" ieguvusi 14 mandātu.
Kopā ar citiem konservatīvajiem politiķiem koalīcija, visticamāk, ir ieguvusi divas trešdaļas mandātu, kas ir svarīgi, lai risinātu referendumu par konstitūcijas grozījumiem.
"Godīgi, esmu atvieglots," Abe teica žurnālistiem, solot valdības izdevumus tā, lai "pilnībā un agresīvi" tiktu pārvarēta ekonomikas stagnācija.
Pašlaik spēkā esošā Japānas konstitūcija, kas kopā ar ASV izstrādāta pēc Otrā pasaules kara, ierobežo Japānas militārās spējas tikai pašaizsardzībai, bet daļa iedzīvotāju piekrīt Abes viedoklim, ka armijai jābūt plašākām iespējām, jo īpaši saistībā ar Ziemeļkorejas nesen veiktajiem raķešu izmēģinājumiem un Ķīnas militāro pastiprinājumu.
Šīs ir pirmās nacionāla mēroga vēlēšanas, kurās savu balsi var nodot 18 un 19 gadus vecie iedzīvotāji, jo nesen tika pieņemti grozījumi, kas samazina minimālo balsstiesīgo vecumu.