Vēlēšanās tika izvēlēti deputāti uz pusi no 242 vietām Japānas parlamenta augšpalātā un šādas vēlēšanas notiek katrus trīs gadus. Provizoriskie vēlēšanu dati liecina, ka premjerministra Sindzo Abes Liberāldemokrātiskā partija kopā ar savu sabiedroto Jauno tīrās politikas (Komeito) partiju ieguvušas 71 vai pat 80 no 121 iespējamās vietas, tādējādi šie spēki tagad kontrolēs abas parlamenta palātas. Tas ļaus izvairīties no likumdošanas bloķēšanas iespējām, kādas pēdējo gadu laikā bieži vien izmantojušas vienotās opozīcijas partijas, novedot pie sešu premjerministru krišanas.
Kā norāda eksperti, panākumi šīsdienas vēlēšanās ļaus premjerministram īstenot dzīvē iecerētās sāpīgās, bet nepieciešamās strukturālās reformas, kuru mērķis ir izvest Japānu no gandrīz 20 gadus ilgas ekonomiskās lejupslīdes. Kopš atgriešanās valdības vadītāja krēslā pagājušā gada decembrī Sindzo Abe ir atļāvis palielināt valdības izdevumus un devis rīkojumu centrālajai bankai pārpludināt tirgu ar vieglu naudu. Šī rīcība, kura jau nodēvēta par „Abenomiku” sākotnēji noveda pie jenas vērtības un akciju tirgus krišanās, tādējādi radot labvēlīgākus apstākļus eksportētājiem. Rezultātā pusgada laikā ekonomika ir pieaugusi par 4%, bet akciju tirgus - par veseliem 40%. Pateicoties arī pozitīvām iekšzemes kopprodukta prognozēm, Sindzo Abes popularitāte sabiedrības vidū ir pārsniegusi 60 procentus.
Bez jau minētajiem pasākumiem, premjerministrs plānojis arī uzņēmumu nodokļu atvieglojumus, īpašu biznesa zonu izveidošanu, sieviešu līdzdalības veicināšanu, kā arī aktīvāku Japānas iesaistīšanos strīdīgi vērtētajā Klusā okeāna brīvās tirdzniecības zonā. Novērotāji gan prognozē, ka šos mērķus sasniegt būs diezgan grūti, jo vietējie lauksaimnieki iebilst pret konkurences palielināšanos šīs tirdzniecības zonas ietvaros. Un, tā kā šie ir galvenokārt Liberāldemokrātu partijas galvenie atbalstītāji, premjeram tā var izrādīties nopietna problēma.
Citi premjerministra kritiķi uzskata, ka Sindzo Abes īstenotā ekonomikas programma patiesībā ir Trojas zirgs, kuras mērķis ir iegūt pietiekami lielu varu, lai varētu ieviest dzīvē premjera konservatīvo sociālās politikas programmu. Tā varētu novest pie nodokļu celšanas un dažādu tirdzniecības barjeru atcelšanas, kā arī iecerētās kodolenerģijas programmas atjaunošanas, kas tika ievērojami piebremzēta pēc postošās avārijas Fukusimas reaktorā. Tāpat tiek izteiktas bažas, ka ar laiku Japāna varētu pamazām atteikties no savas pacifisma nostājas, varētu attīstīties militārā sfēra un aktualizēties jau tā asā nostāja attiecībās ar Ķīnu un Dienvidkoreju, ar kurām abām Tokijai ir teritoriāli strīdi.
