Japānas parlamenta apakšpalāta dod zaļo gaismu valsts militarizācijai

Japānas parlamenta apakšpalāta ceturtdien, 16.jūlijā, apstiprinājusi izmaiņas pašaizsardzības likumā, kas varētu ļaut japāņu karavīriem iesaistīties bruņotās militārās operācijās ārvalstīs pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara. Premjers Sindzo Abe virza grozījumus likumā, neskatoties uz plašiem sabiedrības iebildumiem. Kritiķi brīdina, ka tie grauj vairākas desmitgades ilgušo Japānas pacifisma politiku un ir pretrunā konstitūcijai.

Pēc Otrā pasaules kara izstrādātā Japānas konstitūcija tai liedz izmanto militāro spēku konfliktu risināšanai, izņemot pašaizsardzībai. Nacionālistiski noskaņotais premjers Sindzo Abe pērn sāka centienus konstitūciju interpretēt citādi, sākot runāt par „kolektīvo aizsardzību”. Galvenā izmaiņa aizsardzības likumā ir Japānas bruņotajiem spēkiem dotā iespēja iesaistīties militārās operācijās, lai aizsargātu sabiedrotos. Premjers to sauc par Japānas militārās nostājas normalizāciju.

Izmaiņas likumos paredz, ka valsts armiju varēs mobilizēt operācijām ārvalstīs, ja tiek izpildīti trīs kritēji, norāda raidsabiedrība BBC. Pirmkārt, ja notiek uzbrukums Japānai vai tuvam tās sabiedrotajam, kādēļ ir apdraudēta Japānas pastāvēšana un radīti skaidri draudi iedzīvotājiem. Otrais - ja nav citu atbilstošu līdzekļu, lai atvairītu uzbrukumu. Trešais - spēka izmantošana ir ierobežota līdz nepieciešamajam minimumam.

Abe vēlas stiprināt armijas lomu, lai radītu pretsvaru Ķīnas pieaugošajām pretenzijām reģionā, kā arī vairāk iesaistītos starptautiskajās miera uzturēšanas misijās. Pēc parlamenta apakšpalātas balsojuma viņš žurnālistiem sacīja, ka drošības situācija ap Japānu kļūst arvien skarbāka, ar to acīmredzot domājot Ķīnu. „Šie likumprojekti ir nepieciešami, lai pasargātu Japānas cilvēku dzīvības un novērstu karu, pirms tas ir sācies,” uzstāja Abe.

Premjera iecerei tomēr ir daudz kritiķu. Saskaņā ar aptaujām, tai iebilst vairāk nekā puse japāņu.

Kritiķi saka, ka izmaiņas ir pretrunā konstitūcijai, kas aizliedz Japānai „draudēt vai izmantot savus militāros spēkus starptautisku konfliktu risināšanā”, un līdz ar to izmaiņas apdraud Japānas pacifisma politiku.

Vairāk nekā 60 tūkstoši cilvēku trešdien protestēja pie parlamenta. Opozīcijas politiķi ceturtdien balsojuma laikā izgāja no zāles.

Bet ieceres atbalstītāji uzstāj, ka latiņa, lai Japāna iesaistītos jebkāda konfliktā, joprojām ir daudz augstāka nekā daudzām citām valstīm. Viņi norāda, ka ir jāņem vērā drošības apstākļu izmaiņas Āzijā, kur draudus joprojām rada Ziemeļkoreja, bet Ķīna cenšas stiprināt savas ietekmes sviras.

Pēc balsojuma apakšpalātā likumprojekti tagad jāapstiprina augšpalātai. Tiek prognozēts, ka arī tur nebūs grūtību. Premjers Abe bauda divu trešdaļu vairākumu abās palātās, un, neskatoties uz kritiķu iebildumiem, ir apņēmies paplašināt Japānas armijas tiesības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti