Japānas televīzija otrdienas rītā raidīja attēlus no Sendai atomelektrostacijas vadības telpas, kur darbinieki restartēja pirmo reaktoru. Tas sāka darboties pulksten 10.30 pēc vietējā laika. Spēkstacijas operatorfirma “Kyushu Electric Power” paziņoja, ka 31 gadu vecais reaktors atsācis darboties bez problēmām. Paredzēts, ka elektrību tas sāks ražot piektdien.
Tad pēc atkārtotām pārbaudēm rektora jaudu pakāpeniski palielinās, un septembra sākumā tas sāks darboties ar pilnu jaudu.
Japānas dienvidos esošā Sendai atomelektrostacija bijusi slēgta vairāk nekā četrus gadus. Tās darbību pārtrauca pāris mēnešus pēc zemestrīces un cunami izraisītās Fukusimas atomelektrostacijas katastrofas. Pēc tās Japāna apturēja savu gandrīz 50 kodolreaktoru darbību. Vēlāk divus reaktorus uz laiku atkal ieslēdza, bet abu darbību apturēja 2013.gada septembrī.
Līdz ar to Japāna aptuveni divus gadus pilnībā iztikusi bez atomenerģijas, kas reiz nodrošināja ceturto daļu valstij nepieciešamās elektrības.
Lai aizstātu zaudēto, Japāna pēdējos četrus gadus paļāvusies uz fosilajām degvielām, kas jāimportē un izmaksā krietni dārgāk.
Tādēļ Japānas valdības konservatīvā premjera Sindzo Abes vadībā vēlas pakāpeniski atjaunot atomelektrostaciju darbību, arī norādot, ka tas samazinās kaitīgo izmešu daudzumu. Plāns ir, ka līdz 2030.gada kodolenerģija atkal nodrošinās piekto daļu Japānas elektrības patēriņa, kas gan ir mazāka proporcija, nekā pirms Fukusimas.
Japāna ir ieviesusi stingrākus drošības noteikumus, lai novērstu Fukusimas katastrofai līdzīgus negadījumus. Premjers Abe uzsvēra, ka reaktori izgājuši „pasaulē stingrākās drošības pārbaudes”. Otrdien darboties sākušajā Sendai spēkstacijā ierīkotas jaunas drošības sistēmas- tam iztērēti vairāk nekā 100 miljoni dolāru.
Paredzēts, ka Sendai otro reaktoru restartēs oktobrī, zaļā gaisma dota arī vairākiem citiem citur valstī. Drošības pasākumu ietvaros arī uzstādīti augstāki cunami bloķēšanas mūri visvairāk apdraudētajos rajonos.
Tomēr Japānā daudzi joprojām neuzticas atomenerģijai.
Pie Sendai spēkstacijas pulcējās protestēji, uzstājot, ka nav sperti visi nepieciešamie soļi, lai novērstu nelaimes gadījumus, un drošības noteikumi nav pietiekami stingri.
Vietēji iedzīvotāji arī uztraucas par iespējamām briesmām, ko var radīt reģionā aktīvie vulkāni. Starp protestētājiem bija arī bijušais premjers Naoto Kans, kurš ieņēma amatu Fukusimas katastrofas laikā. Viņš paziņoja, ka Fukusimas katastrofa „atmaskoja mītu par drošu un lētu kodolenerģiju, kas izrādījās bīstama un dārga,” uzstājot, ka „Japānai nav vajadzīgas atomelektrostacijas”.
Fukusimas atomelektrostacijas katastrofa 2011.gada martā bija lielākā kopš Černobiļas. Toreiz pie Japānas krastiem notika viena no spēcīgākajām zemestrīcēm vēsturē, izraisot milzīgu cunami, kas appludināja Fukusimas spēkstaciju, izraisot reaktoru sakušanu. Paaugstināta radiācijas līmeņa dēļ no apkaimes evakuēja vairāk nekā 150 tūkstošus cilvēku. Dabas katastrofā bojā gāja 16 tūkstoši cilvēku, vairāk nekā divi ar pusi tūkstoši joprojām ir bez vēsts pazuduši.
