Japānas premjerministra runai tika pievērsta īpaša uzmanība, ņemot vērā attiecību pasliktināšanos ar Ķīnu teritoriālo strīdu dēļ. Turklāt Japāna bieži vainota par to, ka atšķirībā no Vācijas pārāk maz runā par pastrādātajām zvērībām Otrā pasaules kara laikā un kompensāciju par tām.
Šinzo Abe skaidroja, ka Japāna radīja neizmērojamas ciešanas nevainīgiem cilvēkiem. Tomēr vienlaikus viņš arī uzsvēra, ka Japānas nākamajām paaudzēm nav mūžīgi jāatvainojas par senču izdarīto.
Tāpat Šinzo Abe arī neizdeva jaunu oficiālu atvainošanos, norādot, ka paliek spēkā pirms desmit un divdesmit gadiem izteiktās pirmās atvainošanās par kara noziegumiem. Japānas valdībai vēsturiskajos jautājumos pašlaik jābalansē starp kara laikā cietušās Ķīnas un Dienvidkorejas neaizvainošanu un pašmāju nacionālistiem. Viņi uzskata, ka pašlaik Japāna ir pārāk piekāpīga, kā arī pieprasa gadiem ilgās oficiālās pacifisma politikas atcelšanu un Japānā izvietoto ASV militāro bāzu slēgšanu.
