Kopš tā laika Japāna darījusi daudz, lai līdzīgās situācijās upuru skaits būtu pēc iespējas mazāks. Viens no šiem risinājumiem cilvēku izvietošanai ārkārtas stāvoklī ir pagaidu patvertņu izveide.
Ostas pilsētu Rikuzentakata, kurā dzīvoja 20 000 cilvēku, 2011. gada cunami vilnis, pārvarot astoņus metrus augstu dambi, burtiski nolīdzināja līdz ar zemi. Paveicās tikai attālākiem reģioniem, kā Šikamas mazpilsētai, kuru zemestrīces grūdieni pamatīgi kratīja vairākas stundas – lielākā daļa māju izturēja, pateicoties stingrajiem būvniecības noteikumiem, kuri speciāli pielāgoti iespējamām zemestrīcēm seismiski aktīvajā Japānā.
Tomēr Šikamas iedzīvotāji uzskata, ka veicas tam, kas ir sagatavojies, tāpēc šos gadus noticis nopietns darbs pie tā, lai līdzīgas katastrofas gadījumā iedzīvotāji būtu pasargāti un ciematu nepiemeklētu Rikuzentakatas liktenis.
Pilsētas dome sadarbojusies ar vietējo būvniecības uzņēmumu, kas specializējas mājokļu celšanā, lai uzceltu speciālu evakuācijas centru, kas ārkārtas gadījumā nodrošina neatkarīgu elektrības piegādi, pajumti, pārtiku un ūdeni cilvēkiem.
"Ārkārtas situācijas gadījumā vissvarīgākais ir sazināties ar pilsētas vadību. Mēs tad informēsim par nokļūšanu patvertnē. Tajā pieejami ārkārtas resursi – saules enerģija, gāzes ģeneratori un akumulatori," stāsta būvuzraugs Keidžiru Imada.
Šādu projektu attīstīšanai parasti traucē lielās izmaksas, taču šeit šis lēmums padarīts praktiskāks, piesaistot pilsētiņas enerģijas tīklu patvertnes piedāvātajai alternatīvajai enerģijai. Turklāt tikai fakts vien, ka šāda patvertne ir pieejama, radījis pozitīvu efektu.“
"Iedzīvotāji zina, ka ir pieejamas šādas telpas, un tas ir ļoti iedrošinoši. Lai gan tās nav izmantotas primārajam mērķim un, cerams, arī netiks izmantotas, to pozitīvo ietekmi var sajust jau tagad," sacīja Šikamas mērs Rietsu Hajasaka.
Tikmēr daudzviet citur Japānā joprojām turpinās traģiskās zemestrīces seku likvidēšanas darbi. Japānas premjerministrs solījis, ka rekonstrukcija Japānas ziemeļos un darbi pie avarējušās Fukušimas atomelektrostacijas tiks pabeigti līdz 2020. gada Tokijas olimpiskajām spēlēm.
