Japāna nemainīs savu nostāju Otrā pasaules kara jautājumā

Japāna trešdien paziņojusi, ka negrasās grozīt savu nostāju Otrā pasaules kara jautājumā un vēl arvien „ar pazemību attiecas pret šiem vēstures faktiem un pauž dziļu nožēlu un izjustu atvainošanos”, kā to norādījusi 1995.gadā izdotajā paziņojumā.

Japānas kaimiņvalstis Dienvidkoreja un Ķīna, kuras smagi cieta no Japānas imperiālās armijas ekspansijas pagājušajā gadsimtā, pēdējā laikā paudušas bažas, ka Tokija varētu pārskatīt vēsturi un atteikties no atvainošanās par pagātnē nodarīto.

Pēdējā gada laikā valstu attiecības pasliktinājusi arī vairāku teritoriālo strīdu saasināšanās.

Tomēr Japānas premjerministrs Sindzo Abe, uzrunājot parlamentāro komiteju, galvoja, ka viņa valdība neatteiksies no iepriekšējo valdību nostājas un, līdzīgi kā agrākie kabineti, atzīst, ka Japāna radījusi "milzīgus postījumus un ciešanas cilvēkiem Āzijā".

Arī Japānas ārlietu ministrs Fumio Kisidu sacīja, ka valdība neplāno atteikties no 1995.gada paziņojuma, kurā pausta nožēla un atvainošanās par valsts pastrādātajām nežēlībām Otrā pasaules kara laikā. Šis paziņojums tika vērtēts kā būtisks solis uz priekšu Japānas ceļā pie savas brutālās vēstures apzināšanās un atzīšanas.

Valdības galvenais sekretārs otrdien atzīmēja, ka Japāna arī negrasās grozīt 1993.gada atvainošanos par sievietēm radītajām ciešanām Otrā pasaules kara laikā, proti, seksuālo verdzību.

Japāna tikai 1992.gadā oficiāli atzina „komforta sieviešu” eksistenci, proti, sieviešu piespiešanu Otrā pasaules kara laikā kalpot par prostitūtām Japānas kareivjiem. Lielākā daļa sieviešu bija no Japānas iekarotajiem un okupētajiem reģioniem.

Dienvidkorejas prezidente Paka Gunhje intervijā laikrakstam „Washington Post” pauda viedokli, ka „japāņi atver pagātnes ievainojumus un ļauj tiem strutot, un tas attiecas ne tikai uz Koreju, bet arī uz citām kaimiņvalstīm”.

Paka norādīja, ka tas traucē abu valstu attiecībām un Japānai būtu jāapdomājas.

Viņa atzīmēja, ka nepieciešama reģionāla sadarbība, lai pievērstos Ziemeļkorejas krīzei, un uzsvēra, cik svarīgi izvairīties no spriedzes starp Japānu, Ķīnu un citām valstīm reģionā.

Seulu un Pekinu saniknoja Japānas likumdevēju nesenās vizītes Tokijas Jasukuni memoriālā, kurā pagodināti japāņu karotāji, kas atbilstoši vispārpieņemtam uzskatam pastrādājuši smagus kara noziegumus.

Reaģējot uz to, Dienvidkoreja atlika ārlietu ministra plānoto vizīti Japānā un izsauca uz sarunu Japānas vēstnieku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt