ĪSUMĀ:
- Starptautiskais vaļu medību aizliegums noteikts 1986.gadā.
- Japāna turpināja medīt vaļus Antarktīdā, izmantojot atļauju medībām pētījumu mērķiem.
- Japāna neslēpa, ka vaļu gaļa nonāk tirgū, un uzsvēra – vaļu ēšana ir tradīcija.
- Vaļu medības pasaulē turpina vēl tikai divas valstis – Islande un Norvēģija.
- Japāna prasīja atcelt aizliegumu un ieviest kvotas.
- Starptautiskā Vaļu medību komisija Japānas prasībai nepiekrita.
- Japāna no komisijas izstāsies un atsāks komerciālās medības.
- Medības notiks tikai Japānas ūdeņos, ekspedīcijas uz Antarktīdu aizliegs.
- Vides aizstāvji aicina nosodīt Japānas rīcību.
Vides aizstāvības organizācijas šādu lēmumu sauc par starptautisko aizliegumu pārkāpumu, vienlaikus atzīstot, ka ir panākta arī nozīmīga uzvara. Savukārt Eiropas Komisija jau saskārusies ar kritiku par vaļu medību jautājuma pietiekamu neuzsvēršanu, vienojoties par jauno tirdzniecības līgumu ar Japānu.
Starptautiskā Vaļu medību komisija vaļu komerciālo medību aizliegumu noteica 1986. gadā, savu lēmumu pamatojot ar to, ka daudzas no vaļu sugām ir apdraudētas un ir nepieciešams pielikt lielākas pūles to saglabāšanā.
Vienlaikus komisija atļāva vaļu nogalināšanu zinātniski pētniecisku pasākumu laikā.
Atsaucoties uz šo punktu, Japāna visus šos gadus turpināja medīt vaļus Antarktīdas piekrastes ūdeņos, nemaz neslēpjot faktu, ka gaļa tālāk nonāk veikalos un restorānos, un uzsverot, ka vaļu gaļas ēšana ir viena no japāņu kultūras neatņemamām sastāvdaļām.
Pagājušajos gados vidēji Japānā patērēti aptuveni 5000 tonnu vaļu gaļas, bet pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados šis skaitlis sasniedza pat 200 000 tonnu. Bez Japānas vaļu medības pasaulē turpina vēl tikai divas valstis – Islande un Norvēģija.
Gadu desmitiem Japāna ir centusies panākt, lai vaļu medību aizliegums tiktu atcelts, tā vietā nosakot kvotas vaļu sugām, kas ir bagātīgi pārstāvētas. Taču pēc tam, kad septembrī organizācija kārtējo reizi noraidīja šādus aicinājumus, Japānas amatpersonas paziņoja, ka komisija ir kļuvusi par vaļu medību pretinieku organizāciju.
Tieši tāpēc šajā nedēļā Japānas valdības vecākais ministrs Jošide Suga paziņoja, ka Japāna no Starptautiskās Vaļu medību komisijas izstāsies.
“Mēs esam izlēmuši no nākamā gada jūlija atsākt komerciālās vaļu medības, kā arī izstāties no Starptautiskās Vaļu medību komisijas. Mēs vairāk nekā 30 gadus esam centušies panākt rezolūciju, lai atsāktu ilgtspējīgu komerciālo vaļu zveju. Tomēr no valstīm, kas koncentrējas tikai uz vaļu populācijas saglabāšanu, nav redzama piekāpšanās,” norādīja Jošide.
“Diemžēl mēs esam secinājuši, ka nav iespējams meklēt veiksmīgu līdzāspastāvēšanu ar valstīm, kurām ir atšķirīgi viedokļi,” uzsvēra ministrs.
Tokijas amatpersonas apstiprinājušas, ka turpmāk vaļu medības notiks tikai Japānas teritoriālajos ūdeņos, taču regulārās ekspedīcijas uz Antarktīdu tiks aizliegtas.
Pagaidām arī nav zināms, cik lielu skaitu vaļu būs atļauts nomedīt, taču tā dēvēto zinātnisko ekspedīciju laikā pagājušajā gadā vien tika nomedīti aptuveni 600 vaļu.
Vides aizstāvju organizācijas “Humane Society International” pārstāve Nikola Banjona paziņojusi, ka, atsākot vaļu medības, Japāna nonāks konfliktā ar starptautisko likumu un faktiski kļūs par vaļu medību pirātiem.
“Starptautiskā Vaļu medību komisija vienojās par globālu komerciālo vaļu medību aizliegumu gan atklātajās jūrās, gan valstu piekrastes ūdeņos. Japāna šo starptautisko likumu noraida. To, ko viņi turpinās darīt, var saukt par pirātiskām medībām. Un starptautiskajai sabiedrībai tas būtu jānosoda,” sacīja Banjona.
Lai arī Japāna turpina apgalvot, ka daudzas no vaļu sugām vairs nevar uzskatīt par apdraudētām, daudzi vides aktīvisti tam nepiekrīt. Arī pasaules slavenā organizācija “Greenpeace” uzsver, ka runa patiesībā ir par daudz plašāku ekosistēmu glābšanu, kuras jau tā apdraud gan ūdens piesārņojums, gan pārāk lielā nozveja. Turklāt tiek uzsvērts, ka Japānas piemēram varētu sekot arī citas valstis, piemēram, Dienvidkoreja.
Kapteinis Pols Vatsons, kurš savulaik dibināja okeānu saglabāšanas organizāciju „Sea Shepard”, intervijā televīzijas kanālam ''TRT World'' norādījis, ka Japānas lēmums atsākt vaļu medības savos piekrastes ūdeņos pat ir uzskatāms par nelielu uzvaru.
“Šī ir ļoti pozitīva notikumu attīstība. Japāna vienmēr ir mānījusies, apgalvojot, ka vaļi tiek zvejoti zinātniskos nolūkos, lai arī faktiski tā ir bijusi komerciālā zveja. Tagad viņi oficiāli atzīst, ka tā ir komerciāla zveja, un tas nozīmē, ka šīs ir kriminālas darbības, jo komerciālās vaļu medības nav atļautas. Pats svarīgākais, ka viņiem būs jāaiziet no Dienvidu okeāna vaļu rezervāta, kur mēs ar viņiem cīnījāmies vairāk nekā 10 gadus. Tas ļaus Starptautiskajai Vaļu medību komisijai pasludināt visu Dienvidu okeānu par vaļu rezervātu, un tas nozīmēs pilnīgu vaļu aizsardzību Dienvidu puslodē,” skaidroja Vatsons.
“Viņi turpinās nogalināt vaļus savā piekrastē, tāpat kā Islande un Norvēģija, taču ar to mēs varam tikt galā. Un tāpēc mēs to uzskatām par uzvaru Dienvidu puslodē,” norādīja Vatsons.
Bet tikmēr izdevums “Politico” Japānas lēmumu ir nosaucis par nepatīkamu un pat apkaunojošu Ziemassvētku dāvanu Eiropas Savienībai. Proti, tiek norādīts, ka par spīti dažādu nevalstisko organizāciju brīdinājumiem un kritikai Eiropas Komisija vaļu medību jautājumu nav tieši iekļāvusi savā jaunajā tirdzniecības līgumā ar Japānu. Tā vietā priekšroka dota šī jautājuma risināšanai divpusējo attiecību un starptautiskajā formātā. “Politico” vadošais tirdzniecības komentētājs Hanss Joahims vin der Burhards pieļauj, ka tagad Eiropas Komisijai nāksies atbildēt uz ļoti daudziem neērtiem jautājumiem, piemēram, par to, kā tirdzniecības līgumos ar citām valstīm tiek interpretēti jautājumi par cilvēktiesību ievērošanu vai mežu masveida izciršanu.
