ES ilgi gaidītās iestāšanās sarunas ar Serbiju sāks 21.janvārī, vienojušies kopienas Eiropas lietu ministri. Oficiālu pieteikumu dalībai ES Serbija iesniedza 2009.gada nogalē, bet pagājušā gada martā ieguva kandidātvalsts statusu. Kā otrdien norādīja paplašināšanās komisārs Štefans Fīle, ministri atzinīgi novērtuši Belgradas centienus demokrātisko reformu ieviešanā.
Bet kā svarīgākais priekšnosacījums pēdējā laikā bijis attiecību normalizācija ar Serbijas bijušo provinci Kosovu, kas 2008.gadā vienpusēji pasludināja neatkarību. Belgrada un Priština pavasarī parakstīja līgumu par attiecību uzlabošanu. Un ES prezidētājvalsts Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs norādīja, ka šai ziņā kopiena ir apmierināta ar līdz šim sasniegto: „Ministri uzsvēra labo progresu Belgradas un Prištinas dialogā, par ko mēs izteicām atzinību abām pusēm. Sagaidām, ka darbs pie aprīlī panāktās vienošanās turpināsies, jo vēl joprojām ir daudz izaicinājumu. Mēs apstiprinājām sarunu ietvaru ar Serbiju, kas nozīmē, ka faktiski sākam sarunas. Un mēs gaidām pirmo starpvaldību konferenci, kas notiks janvārī."
Nesen notika Kosovas pašvaldību vēlēšanas, kurās, saskaņā ar līgumu, Belgrada pirmo reizi aktīvi aicināja piedalīties arī etniskos serbus, kas pārsvarā apdzīvo jaundibinātās valsts ziemeļus. Ir panākta vienošanās arī par policijas darbu un kontrolpunktiem uz Serbijas un Kosovas robežas.
Kā norādīja ES paplašināšanās komisārs Fīle, sākot iestāšanās sarunas ar Serbiju, turpinās darbs arī pie attiecību stiprināšanas ar Kosovu, kuras neatkarību joprojām nav atzinusi Belgrada, kā arī piecas ES valstis. „Serbijai tas ir nozīmīgs solis uz priekšu. Tagad mēs aktīvi gatavosimies pirmajai starpvaldību konferencei, kas paredzēta 21.janvārī. Mēs arī turpināsim sarunas par stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kosovu. Esmu pārliecināts, ka šīs sarunas varēsim noslēgt pavasarī," norādīja komisārs Fīle.
Arī Serbijas premjerministrs Ivica Dačičs nacionālajā televīzijā paziņoja, ka valstij „šis ir vēsturisks brīdis", ko gaidījušas „daudzas pilsoņu paaudzes un valdības".
Lai gan paziņojums par iestāšanās sarunu sākšanu ir nozīmīgs, Belgradai var nākties gaidīt vēl vairākus gadus, lai sasniegtu mērķi. Janvārī sāksies process, kura ietvaros Serbijai būs jāsaskaņo nacionālās tiesību normas ar Briseles prasībām vairāk nekā 30 jomās. No sešām valstīm, kas atradās bijušās Dienvidslāvijas sastāvā, iestāties Eiropas Savienībā līdz šim izdevies tikai divām - agrāk Slovēnijai un šovasar Horvātijai.
