Apelācijas sūdzība tiesā saņemta 21.decembrī.
Jau vēstīts, ka Maskavas Arbitrāžas tiesa 28.oktobrī nolēma izbeigt tiesvedību šajā lietā. Kompensācijas prasību Antonovs, kuru Lietuva grib saukt pie atbildības par "Snoras" īpašumu piesavināšanos lielā apmērā un dokumentu viltošanu, iesniedza 5.augustā. Savus materiālos zaudējumus Antonovs bija novērtējis par aptuveni 20,2 miljardiem rubļu, bet kaitējumu savai lietišķajai reputācijai - par 19,9 miljardiem rubļu.
Turklāt viņš vēlējās, lai tiktu atzīti par nepatiesiem Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites 2011.gadā izskanējušie izteikumi, ka "Snoras" darbība vērtējama kā "nekaunīgs uzbrukums Lietuvas banku sistēmai un Lietuvas pilsoņu interesēm".
"Snoras" bankrota administrators Ginatars Adomonis iepriekš ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka Antonova prasība neietekmēs bankas likvidācijas procesu.
2011.gada 16.novembrī, bažījoties par "Snoras" stāvokli, Lietuvas valdība nacionalizēja bankas akcijas, bet 24.novembrī Lietuvas Bankas valde paziņoja, ka nolēmusi banku likvidēt. Vēlāk tika ierosināta bankas bankrota lieta. Tika lēsts, ka tās aktīvi bijuši vairākus miljardus litu mazāki par saistībām.
Bijušos "Latvijas Krājbankas" un bankas "Snoras" īpašniekus Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranausku Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes meklē kopš 2011.gada 22.novembra. Vispirms viņi patvērās Lielbritānijā, kur nedēļu pēc "Snoras" darbības apturēšanas tika aizturēti saskaņā ar Lietuvas izdoto Eiropas aresta orderi, bet Lielbritānijas tiesa drīz vien nolēma viņus atbrīvot pret drošības naudu, nosakot abiem obligātu reģistrēšanos policijā. Vēlāk viņi tika atbrīvoti arī no šā pienākuma. Kad pērn Apvienotā Karaliste beidzot nolēma viņus izdot, bijušie baņķieri paspēja pārbēgt uz Krieviju.
Lietuvas pilsonis Baranausks vadīja "Snoras" valdi, bet Krievijas pilsonis Antonovs - uzraudzības padomi. Viņiem piederēja attiecīgi 25,31% un 68,1% bankas akciju.
"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% likvidējamās "Latvijas Krājbankas" akciju.
