Īsi pirms operācijas sākšanas Ukrainas drošības spēku pārstāvjiem ir bijusi tikšanās ar CIP direktoru Džonu Brenanu. Lai arī nav oficiālas informācija par sarunām, Janukovičs apgalvoja, ka šis fakts liecina par ASV plāniem provocēt konfliktu Ukrainā.
Gāztais valsts vadītājs arī paziņoja, ka Ukraina atrodas pilsoņu kara priekšvakarā, varu sagrābusī hunta ir pieņēmusi lēmumu izmantot armiju pret mierīgajiem iedzīvotājiem.
Savas uzrunas beigās Janukovičs arī aicināja organizēt valstī referendumu par reģionu pilnvaru paplašināšanu. Tikai tādā veidā ir iespējams pasargāt Ukrainu no sabrukuma, viņš pauda.
Jau vēstīts, ka krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Pēc tam pakāpeniski ielās izgāja arvien vairāk demonstrantu, līdz sākās pirmās kaujas. Visasiņainākās kaujas notika februāra vidū, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki.
Pēc trīs asinsizliešanas dienām, 22.februārī Augstākā Rada atlaida prezidentu. Prezidenta ārkārtas vēlēšanas paredzētas 25.maijā. Pats Janukovičs videouzrunā paziņoja, ka negrasās atkāpties un notikušo nodēvēja par valsts apvērsumu.
Pēdējās dienās vairākās Ukrainas austrumdaļas pilsētās prokrieviskie separātisti ieņēmuši vairākas pašvaldības ēkas, taču Ukrainas Iekšlietu ministrijas reakciju izsauca pēc tam, kad okupēja arī Slavjanskas pilsētas policijas iecirkni un drošības dienesta ēkas.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome svētdien ir nolēmusi iesaistīt pretterorisma operācijā valsts austrumos arī Ukrainas Bruņoto spēku karavīrus, svētdienas vakarā paziņoja Ukrainas parlamenta spīkers un prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Turčinovs.
