Šī bija jau trešā preses konference, ko ceturtais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs sniedzis pēc bēgšanas no Ukrainas. Arī šoreiz ar triju mediju žurnālistiem viņš ticies Krievijas pilsētā Rostovā pie Donas.
Sarunas laikā Janukovičs pievērsies gan februāra notikumiem Kijevas centrā, gan arī pašreizējai situācijai valstī. Pēc viņa vārdiem, nemieros Kijevas centrā un pēc tam arī citur valstī, ir vainojami radikālie grupējumi, kurus var saukt tikai par bandītiem ar fašistisku ideoloģiju. Janukovičs arī kategoriski noraidījis apgalvojumus par to, ka viņš būtu devis pavēli šaut uz protesta akciju dalībniekiem:
„Nekādas pavēles šaut un izdot ieročus specvienībām, kas aizsargāja valsts iestādes, netika dotas. Mans princips, ko es vienmēr esmu uzsvēris, ir tāds - neviena vara nav nevienas izlietās asins piles vērta. 2004. gadā oranžās revolūcija slaikā es nepieļāvu savu atbalstītāju un Maidana dalībnieku sadursmes. Arī šoreiz es paliku uzticīgs saviem principiem. Kad man bieži vien tika pārmests no manu atbalstītāju puses par to, ka ir pienācis laiks spert izlēmīgus soļus pret Maidanu, man roka nepacēlās to darīt. Es to nevarēju izdarīt, jo tas ir pretrunā ar maniem principiem.”
Kā norāda Janukovičs, viņa valdīšanas laikā informācija par radikālajiem spēkiem, protams, bija pieejama, taču neviens nevarēja prognozēt, ka šādi spēki aktivizēsies pēc lēmuma neparakstīt asociācija slīgumu ar Eiropas Savienību. Bijušais Ukrainas prezidents arī uzsvēris, ka toreiz valdība neatteicās pilnībā pārtraukt sarunas ar Eiropas Savienību, bet gan lūdza laiku atrisināt domstarpības un atrast vidusceļu, tostarp arī jautājumā par sadarbību ar Krieviju.
Pēc Janukoviča vārdiem, Eiropa agri vai vēlu sapratīs, ka viņam toreiz bija taisnība:
„Eiropa agri vai vēlu nonāks pie to jautājumu risināšanas, kas tobrīd tika aktualizēti Eiropas Savienības, Ukrainas un Krievijas trīsstūra ietvaros. Tas ir nenovēršami, jo jebkuras politikas pamatā ir ekonomika. Ja tiek izlemti tik globāli jautājumi kā brīvās tirdzniecības zonas izveide ar tik lielu valsti kā Ukraina, vienpersoniska pieeja no spēka un diktāta pozīcijām, piespiežot valsti izvēlēties savus partnerus, nav pareiza. Eiropa nebūtu ieguvusi, ja sabruktu Ukrainas ekonomika. Tādā variantā, kā mums piedāvāja parakstīt šo līgumu, tas nebija izdevīgi arī Krievijai un pašai Ukrainai.”
Viktors janukovičs arī atzinis, ka viņš tiešām aicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ievest krievu armijas spēkus Ukrainā, lai aizsargātu krievvalodīgos iedzīvotājus. Arī viņš pats kļuvis par radikāļu un nacionālistu upuri. Vienlaicīgi gan Janukovičs uzsver, ka tas, kas noticis Krimā, viņam nav pieņemams.
„Nedrīkst aizvērt acis un ausis uz tām pretrunām, kas pēdējā laikā ir pārņēmušas Ukrainu. Ir jāmēģina sadzirdēt cilvēkus un viņu vēlmes. Spilgts piemērs tam ir tā sāpe vai traģēdija, kas ir notikusi ar Krimu. Šai situācijai ir grūti piekrist. Ir sāpīgi, ka šo protestu ietekmē iedzīvotāji ir sarīkojuši referendumu par atdalīšanos no Ukrainas. Es ar to nevaru samierināties un, ja tas notiktu manā valdīšanas laikā, es censtos to nepieļaut.”
Tāpat Ukrainas nu jau bijušais prezidents atkārtoti paudis nepieciešamību sarīkot Ukrainā referendumu par valsts federalizāciju un tikai pēc tam rīkot vai nu parlamenta vai prezidenta vēlēšanas. Pretējā gadījumā 25. maijā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām nav jēgas, turklāt jau tagad esot zināms, ka šo vēlēšanu iznākums tiks safabricēts.
