Prezidents ierosina ārkārtas vēlēšanas
Viņš arī ierosina atgriešanos pie 2004.gada konstitūcijas redakcijas, kas pārdala varas pilnvaras par labu parlamentam.
Aicinu sākt nacionālās uzticības valdības formēšanas procedūru,” pauda prezidents.
„Šajās traģiskajās dienās, kad Ukraina cietusi tik smagus zaudējumus, kad gājuši bojā cilvēki abās barikāžu pusēs, uzskatu par savu pienākumu bojāgājušo gaišas piemiņas dēļ paziņot – nav nekā svarīgāka par cilvēka dzīvību,” paziņojis Janukovičs.
„Nav tādu soļu, kurus mēs kopīgi nevarētu spert, lai atjaunotu mieru Ukrainā. Es paziņoju par soļiem, kas nepieciešami, lai atjaunotu mieru un izvairītos no turpmākajiem upuriem," atzina Janukovičs.
Kā Ukrainas prezidents un konstitūcijas garants es pildu savu pienākumu tautas priekšā, Ukrainas un Dieva priekšā, miera saglabāšanas vārdā, cilvēku dzīvības glābšanas vārdā, miera un kārtības vārdā mūsu zemē,” sacīja Janukovičs.
Par datumu un mehānismu skaidrības nav
Ārpus frakciju deputāts Davids Žvanija portālam „Liga.net” paskaidrojis, ka prezidenta ārkārtas vēlēšanu datumu noteiks parlaments. Sākotnēji projektu par ārkārtas vēlēšanu datumu izskatīs parlamenta Valsts pārvaldes un pašvaldību komiteja, bet pēc tam par to balsos Augstākā Rada.
Kārtējās Ukrainas prezidenta vēlēšanas paredzētas 2015.gada martā.
Ukrainas velētāju komitejas vadītājs Aleksandrs Čerņenko gan intervijā „Liga.net” norādījis, ka ārkārtas vēlēšanas var rīkot, ja pašreizējais prezidents atkāpjas, mirst vai viņu atlaiž parlaments. Tad vēlēšanas jāsarīko 90 dienu laikā pēc prezidenta pilnvaru izbeigšanas.
Čerņenko uzsvēris, ka pašlaik prezidents paziņojis vien par ārkārtas vēlēšanu ierosināšanu, nevis par atkāpšanos no amata, līdz ar to pagaidām nav juridiska pamata ārkārtas vēlēšanu rīkošanai. Čerņenko gan atzina, ka tam varētu pieņemt kādu speciālo likumu, taču tas pašlaik „nav nopietni”.
Galīgās vienošanās ar opozīciju joprojām nav
Tikmēr Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, kurš kopā ar Vācijas kolēģi piedalās sarunās par Ukrainas krīzes noregulējumu, piektdien pēc otrā sarunu raunda, atstājot prezidenta administrācijas ēku, atzinis, ka nekāda galīgā vienošanās aizvien nav panākta.
Sikorskis informējis, ka pēc sarunām ar prezidentu ES pārstāvji devās uz Neatkarības laukumu, lai apspriestu priekšlikumus politiskās krīzes pārvarēšanai.
Iepriekš naktī opozīcijas līderi un Janukovičs panāca vienošanos par izlīguma dokumentu, kas paredz likvidēt 2010. gada konstitucionālā apvērsuma sekas un atgriezties pie 2004.gada konstitūcijas 24 stundu laikā, pēc tam pieslīpēt konstitūciju, jo arī līdzšinējā konstitūcija nav ideāla. Tāpat vienošanā sparedz10 dienu laikā izveidot koalīcijas valdību. Ukraiņu medijos izskanējusi informācija, ka opozīcijas un prezidenta nakts sarunās apspriesta Sergeja Tigipko kā premjerministra kandidatūra. Iecerēts arī kopā ar Eiropas Savienību izmeklēt noziegumus pret mierīgajiem iedzīvotājiem protesta akciju laikā no decembra līdz februārim.
Piektdien protestētāji Kijevas centrā nogaida, vai Janukovičs un opozīcijas līderi parakstīs šo vienošanos. Daļa opozīcijas gan šādu mierizlīgumu neatbalstot. Tikmēr demonstranti nogaida, bet ir kaujas gatavībā.
Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss, kurš arī piedalījās sarunās, gan brīdinājis, ka pret šīs vienošanās parakstīšanu ir jāattiecas ļoti piesardzīgi un par kaut ko pilnīgi droši varēs runāt tikai tad, kad dokuments tiks parakstīts. Viņš arī norādījis, ka nedrīkst runāt par to, ka Ukrainai ir jāizvēlas starp Eiropas Savienību vai Krieviju, jo šādi apgalvojumi neatbilst patiesībai.
Francijas ārlietu ministra bažas varētu arī piepildīties, jo jau no rīta kļuva zināms, ka pati opozīcija ir paziņojusi - miera līguma noslēgšana ar prezidentu Janukoviču nav pieļaujama un ikviens deputāts, kurš to parakstīs, tiks uzskatīts par pārgājušu varas pusē.
Piektdien parlamentā tika atklāta ārkārtas sēde, kurā tiek lemts par atgriešanos pie 2004. gada konstitūcijas, kas samazinātu prezidenta pilnvaras par labu parlamentam. Pēcpusdienā gan sēdē ir izsludināts pārtraukums, lai spriestu par attiecīgā likumprojekta tekstu un par to nobalsotu jau vistuvākajā laikā.
Reģionu Partijas frakcijas līderis Aleksandrs Jefremovs izdevumam „Ukrainskaja Pravda” skaidrojis, ka pats balsojums par izmaiņām konstitūcijā varētu notikt vien septembrī, kam sekotu prezidenta vēlēšanas decembrī. Tas gan ir tikai vienu mēnesi agrāk, nekā janvārī paredzētās prezidenta vēlēšanas. Un šis fakts jau izraisījis pamatīgu sašutumu aktīvistu vidū, kas pauž neizpratni, kā pašreizējais prezidents varētu pildīt pienākumus vēl 10 mēnešus.
Jau ziņots, ka Ukrainā visu naktī turpinājās prezidenta Viktora Janukoviča un opozīcijas līderu sarunas par ieilgušās politiskās krīzes atrisināšanu un vardarbības izbeigšanu. No rīta nolemts, ka Janukovičs un opozīcija piektdien parakstīs vienošanos par krīzes noregulēšanu, kas paredz decembrī rīkot ārkārtas vēlēšanas, veidot koalīcijas valdību un atjaunot 2004.gada konstitūciju, kas samazinās prezidenta pilnvaras. Ukrainas parlaments pirms tam aizliedza drošības dienestu iecerēto pretterorisma operāciju, ziņo Ukrainas masu mediji.
Ukrainas galvaspilsētā Kijevā notiekošajos grautiņos kopš otrdienas saskaņā ar oficiālo informāciju dzīvības ir zaudējuši 77 cilvēki.Vienlaikus pienāk aizvien jaunas ziņas par upuriem šajā nedēļā notikušo sadursmju laikā. Pēc pēdējās neoficiālās informācijas varas iestāžu un opozīcijas pārstāvju cīņās dzīvību zaudējis vismaz 101 cilvēks.
