Janukovičs: Mans lūgums Krievijai ievest spēkus Ukrainā bija kļūda

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Gāztais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs pārtraucis klusēšanu un sniedzis ekskluzīvu interviju medijiem. Atšķirībā no iepriekšējiem strupajiem paziņojumiem par notikumiem valstī, Janukovičs Krimas atšķelšanos no Ukrainas sauc par traģēdiju un atzīst, ka lūdzis Krieviju ievest karaspēku Ukrainā.  

Pirmo interviju medijiem gāztais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs sniedzis Krievijas pilsētā Rostovā pie Donas – turpat, kur viņš pēc aizbēgšanas no Ukrainas rīkojis divas iepriekšējās preses konferences. Janukovičs pirmo reizi apstiprina, ka lūdzis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ievest spēkus Ukrainā. Viņš esot to darījis Ukrainas pilsoņu aizsardzībai, taču tagad atzīst, ka tā bijusi kļūda.

„Man nebija taisnība. Emociju iespaidā es rīkojos pārsteidzīgi. Taču tam nebija nekādas nozīmes. Krimas iedzīvotāji paši izlēma savu likteni,” sacīja Janukovičs.

Tomēr Krimas zaudēšanu gāztais līderis nosaucis par traģēdiju, paužot cerību, ka sarunās ar Vladimiru Putinu pussalu izdosies atgūt.

„Krima ir traģēdija. Tā ir liela mēroga traģēdija. Manuprāt, mērķim jābūt šādam – censties atgriezties Krimā ar jebkādiem nosacījumiem. Lai Krima ir maksimāli neatkarīga, cik vien iespējams. Pasaulē jau ir šādi gadījumi,” pauda Janukovičs.

Janukovičs atkārtojis agrāk pausto, ka viņš joprojām ir likumīgi ievēlētais Ukrainas prezidents, kā arī noliedza izskanējušo informāciju, ka būtu devis rīkojumu lietot ieročus pret Maidana aktīvistiem.

„Es personīgi nekad neesmu devis rīkojumu šaut. Cik man zināms, ieroči netika izsniegti tām vienībām, kas aizstāvēja valsts iestādes un ēkas. Es vienmēr sekoju principam, ka nekāda vara nav nevienas asins lāses vērta,” uzsvēra gāztais prezidents.

Tāpat Janukovičs atkārtoti paziņoja, ka maijā paredzētās Ukrainas prezidenta pirmstermiņa vēlēšanas nebūs likumīgas un novedīs pie tālākas situācijas destabilizācijas Ukrainā.

Jau ziņots, ka svētdien Francijas galvaspilsētā Parīzē notikušās ASV Valsts sekretāra Džona Kerija un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova sarunas par Ukrainas krīzes noregulējumu pēc četru stundu ilgām diskusijām faktiski ir beigušās bez ievērojamiem rezultātiem. Taču Krievija ir sākusi savu spēku atvilkšanu un pašlaik robežas tuvumā ir izvietoti aptuveni 10 tūkstoši karavīru, salīdzinot ar aptuveni 40 tūkstošiem pagājušajā piektdienā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumu, kas ļauj Krievijai savā sastāvā uzņemt Krimu un Sevastopoli. Savukārt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji ir vienojušies par jaunām sankcijām pret Krieviju, papildinot tā saukto melno sarakstu ar jauniem vārdiem. Tagad kopumā ES iesaldē vīzas un banku kontus 33 cilvēkiem. Atcelts arī vasarā gaidāmais ES un Krievijas samits.

Rietumvalstu līderi arī neatsakās no ekonomiskām sankcijām un iespējama ieroču embargo kā nākamā soļa, ja Krievija nepārtrauks agresiju Krimā un nesēdīsies pie sarunu galda.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti