Janukovičs atrodas Krievijā; sola cīņu par Ukrainas nākotni

Augstākās Radas atlaistais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs piektdien Krievijā, Rostovā pie Donas sarīkotajā preses konferencē uzsvēra, ka turpinās cīņu par Ukrainas nākotni un aicināja rīkot referendumu par aktuālajām Ukrainas problēmām, ziņo raidsabiedrība  BBC. 

Janukovičs preses konferencē paziņoja, ka viņu neviens nav gāzis, bet viņš bijis spiests pamest Ukrainu, jo ir apdraudēta viņa dzīvība.  

Janukovičs arī uzskata, ka varu Ukrainā sagrāba „nacionālistiski profašistiski” cilvēki. Viņš arī paziņoja, ka viņam kauns par to, kas notiek Ukrainā.

Janukovičs arī pastāstīja, ka viņa mašīnu Kijevā mēģinājuši apšaudīt. Viņš devies uz Harkovu, taču saņēma ziņas, ka turp dodas arī radikāli noskaņoti grupējumi. Savu atrašanos Rostovā pie Donas Janukovičs skaidroja ar to, ka šajā pilsētā viņam ir draugs, kurš devis viņam aptvērumu. Krievijā viņš esot nonācis, pateicoties patriotiski noskaņotiem virsniekiem. Ukrainā viņš sola atgriezties tad, kas būs garantēta viņa drošība.

Savā uzrunā Janukovičs vairākkārt uzsvēra, ka joprojām uzskata sevi par Ukrainas likumīgo prezidentu, bet varas pārņemšanu valstī par bandītisku apvērsumu. „Likumus, kuri tika pieņemti vardarbīgā ceļā parlamentā, es neatzīstu un nekad neatzīšu. Es šos likumus neesmu parakstījis, un tas nozīmē, ka šie likumi nav pieņemti. Šie ir juridiski faktori, kas apstiprina, ka es esmu pašreizējais Ukrainas prezidents. Ja esošais prezidents nav atkāpies, ja viņš ir dzīvs, un kā jūs redzat, es esmu dzīvs, un ja šim prezidentam netika izteikts impīčments, viņš ir esošais Ukrainas prezidents. To teātri, kas notiek parlamentā ar vardarbību pret deputātiem, es nevaru nosaukt par impīčmentu, nevaru to atzīt un nekad neatzīšu,”

Arī pašreizējo Augstāko Radu Janukovičs uzskata par neleģitīmu. Arī 25.maijā paredzētās prezidenta vēlēšanas Janukovičs sauc par nelikumīgām un tāpēc negrasās tajās piedalīties. Viņš norādījis, ka nav parakstījis jaunās Augstākās Radas pieņemtos likumus, tāpēc tie nav spēkā.

Komentējot situāciju Krimā, gāztais prezidents aicināja Krimas iedzīvotājus nepieļaut asinsizliešanu, un uzsvēris, ka Krimai jāpaliek Ukrainas sastāvā, saglabājot plašu autonomiju.

Viņš arī sacījos, ka negrasās lūgt Krievijas militāro atbalstu. Tajā pašā laikā viņš paziņojis, ka Krievija nevar palikt vienaldzīga pret Ukrainas likteni, un tai ir jārīkojas, lai novērstu haosu. „Taču es esmu kategoriski pret iebrukšanu Ukrainas teritorijā un tās teritoriālās neaizskaramības pārkāpšanu,” uzsvēra Janukovičs.

 Jau vēstīts, ka Krimas parlaments ceturtdien apstiprinājis  jaunu autonomijas valdību, kas neatzīst Kijevas jauno varu un par valsts prezidentu uzskata atstādināto un starptautiskajā meklēšanā izsludināto Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā. 

Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Pēc tam pakāpeniski ielās izgāja arvien vairāk demonstrantu, līdz sākās pirmās kaujas. Visasiņainākās kaujas notika februāra vidū, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki.

Pēc trīs asinsizliešanas dienām, 22.februārī Augstākā Rada atlaida prezidentu. Prezidenta ārkārtas vēlēšanas paredzētas 25.maijā. Pats Janukovičs videouzrunā paziņoja, ka negrasās atkāpties un notikušo nodēvēja par valsts apvērsumu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti