To, kā svin Jāņus Latvijā un kādas tradīcijas piekopj, zina stāstīt ne viens Krievijas otras lielākās pilsētas - Sanktpēterburgas iedzīvotājs, lielākoties tās ir bērnības un jaunības dienu atmiņas, Latvijas Radio pārliecinājās, apmeklējot Latgales dienas Sanktpēterburgā.
Piemēram, tādas atmiņas ir saglabājušās arī Irīnai.
„Zinu, ka pin ozola vainagus un vāc jāņuzāles, dzied, dejo. Ja nemaldos, tad šķiet šie svētki ir veltīti auglības dievam Jānim. Šajā dienā zālītes ir ar īpašu spēku, šķiet tas ir naktī no 23. un 24. jūniju. Tad arī pin vainagus, dedzina ugunskurus, rotā savas mājas,” stāsta Irina.
Gaļina ar Vladimiru stāsta, ka vēl padomju gados bieži viesojušies Latvijā, tieši Daugavpils pusē, un atceras šos laikus, kā skaistus vasaras piedzīvojumus.
„Mēs lielākoties dzīvojām un atpūtāmies laukos- brīnišķīgā vietā, Sventē, Man pat saglabājušās etīdes no tiem laikiem. Mēs dzīvojām burvīgā mājiņā, tad atpūtāmies arī Medumos. Tā arī ir brīnišķīga vieta, gājām uz tirgiem, pirkām lieliskus lauku labumus - pienu, gaļu,” atceras Vladimirs.
Savukārt Gaļina zina stāstīt, ka „tad arī bija svētki, kas pie mums saucas Ivana-Kupala diena”. „Kurināja ugunskurus un atceros, kā tieši jaunieši leca tiem pāri. Vakarā un šajā naktī bija ļoti skaisti,” stāsta Gaļina.
Valentīns Eglītis pēc tautības ir latvietis, dzīvo Sanktpēterburgā un stāsta, cik ļoti mīl Latviju, ka tā ir viņa dzimtene, un lai gan viņš ir tālu no tās, tomēr tradīcijas un svētkus neaizmirst.
„Es tieši savu 50. jubileju svinēju Latvijā Jāņu laikā. Tie ir fantastiski svētki - kosmiski, saistīti ar visumu, kad kurina ugunskurus, dzer alu, dejo un izbauda burvīgos vasaras saulgriežus. Tur bija viss -alus, ugunskurs un meitenes,” saka Eglītis.
Jāņu dienas tradīcijas sanktpēterburgiešu sirdīs vēl ir dzīvas un daudzi atzīst, ka labprāt vēl piedzīvoto šo burvīgo saulgriežu laiku Latvijā.
