Tā ir pirmā reize, kad svēto kārtā iecelti divi pāvesti vienlaikus un, kā spriež analītiķi, tas liecina par tagadējā pāvesta mēģinājumiem satuvināt liberālāk un konservatīvāk domājošās katoļu baznīcas daļas.
Karaļi, karalienes, prezidenti, premjerministri un simtiem tūkstoši cilvēku no teju no visas pasaules svētdien pulcējās Svētā Pētera laukumā Vatikānā, lai savām acīm pieredzētu to, kā pāvests Francisks ieceļ svēto kārtā divus savus priekštečus - Jāni Pāvilu II un Jāni XXIII.
Šī ir pirmā reize vēsturē, kad vienlaikus svēto kārtā iecelti divi pārvesti, un baznīcas pazinēji tajā saskata simbolisku izvēli, lai satuvinātu tradicionālāk un liberālāk noskaņotās katoļu baznīcas daļas. Abi pārvesti savas dzīves laikā bija ļoti ietekmīgi, taču Jānis XXIII tika uzskatīts par ievērojamu baznīcas reformatoru, savukārt Jānis Pāvils II – par konservatīvu garīgo līderi.
Jānis XXIII dzimis Itālijā kā Andželo Džuzepe Ronkalli, bija pāvests tikai piecus gadus, taču tajā laikā sasauca Otro vispārējo Vatikāna koncilu, kura rezultātā būtiskas pārmaiņas notika gan baznīcas liturģijā un oficiālajos uzskatos, gan arī pārvaldes struktūrā.
Polijā dzimušais Karols Vojtila, kurš vēlāk kļuva par Jāni Pāvilu II, savukārt vēsturē iegājis kā cīnītājs par savas dzimtenes un citu tautu brīvību, tajā pašā laikā stingri pieturoties pie baznīcas dogmām un noraidot aicinājumus atkāpties no pretrunīgāk vērtētajiem baznīcas uzskatiem, piemēram, par abortiem un kontracepciju.
Jāņa Pāvila II un Jāņa XXIII kanonizēšanu Vatikānā apmeklēja arī Benedikts XVI, kurš pāvesta krēslu pērn pameta cienījamā vecuma dēļ, kļūstot tikai par otro pāvestu garajā katoļu baznīcas vēsturē, kurš pats labprātīgi pametis baznīcas vadītāja amatu. Tāpēc vietējie mediji šo dienu jau nodēvējuši par "četru pāvestu dienu".
