Prokuratūra norāda, ka apsūdzības izvirzītas par nopietnu krāpniecību un negodīgu konkurenci. Vinterkorns esot zinājis par kaitīgo izmešu manipulēšanas programmatūras izmantošanu jau kopš 2014. gada maija, taču varasiestādēm un klientiem to noliedza. Turklāt “Volkswagen” ar viņa atļauju tā paša gada nogalē izdeva programmatūras atjauninājumu, kas palīdzēja slēpt pierādījumus par programmatūras izmantošanu.
“Volkswagen” šī skandāla dēļ jau samaksājis miljardiem eiro soda naudās un kompensācijas patērētājiem, un tas turpina kaitēt uzņēmuma tēlam.
Koncerns 2015. gada septembrī izraisīja globālu skandālu, kad atzina, ka ap 11 miljonu viņu automašīnu aprīkotas ar dīzeļdzinējiem, kuriem uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.
