Kopš Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa nāves ir pagājusi nedēļa. Ir beigusies arī kandidātu izvirzīšana 14. aprīlī gaidāmajām nākamā prezidenta vēlēšanām un tajās par valsts vadītāja posteni cīnīsies pašreizējais pagaidu prezidents Nikolass Maduro un opozīcijas vienotais kandidāts Enrike Kapriljess. Kā prognozē politikas vērotāji, šī būs patiesi sīva priekšvēlēšanu kampaņa, kuras laikā savas popularitātes vairošanai abi kandidāti izmantos visus iespējamos līdzekļus. Taču visticamāk, šī nebūs cīņa starp Maduro un Kapriljesu, bet gan vēl viena cīņa starp Kapriljesu un Čavesu.
Kā tūlīt pēc Čavesa nāves paziņoja tagadējais pagaidu prezidents Nikolass Maduro, Ugo Čavesa nāvē ļoti iespējams, esot vainojama ārvalstu ienaidnieku sazvērestība, līdzīgi kā tas bijis ar bijuši palestīniešu līderi Jasiru Arafatu, kura nāves apstākļus joprojām izmeklē. Arī bijušajam prezidentam jau no paša sākuma esot bijusi nojauta, ka viņu kāds ir saindējis, nododot viņam vēža šūnas. Nikolass Maduro pieļāvis, ka Čavess ir saindēts ar kādām īpaši smalkām tehnoloģijām, norādot uz to, ka pagājušā gadsimta 40. – 50. gados ASV un citās valstīs esot bijušas slepenas laboratorijas, kurās pētīta iespēja mākslīgā veidā izraisīt onkoloģiskas saslimšanas. Kāpēc gan lai šādas tehnoloģijas nebūtu pieejamas arī 70 gadus vēlāk? Aizdomīgs liekoties arī fakts, ka pēdējā laikā ļoti daudziem Latīņamerikas valstu līderiem tiekot diagnosticētas tieši onkoloģiskās slimības. Maduro gan iepriekš atkārtoti uzsvēris, ka tieši Savienotās Valstis pašlaik neapsūdz vai netur aizdomā.
Tieši tāpēc otrdien ir izveidota īpaša valsts mēroga komisija, kas izpētīs Čavesa slimības apstākļus un šim mērķim plānots piesaistīt pasaules labākos zinātniekus. Patiesībā līdz šim par Čavesa slimību ir zināms ļoti maz. Viņš pats savulaik vien izteicies, ka viņam konstatēts aptuveni beisbola bumbas izmēra audzējs iegurņa rajonā. Šī Nikolasa Maduro izvirzītā teorija gan izraisījusi smīnu daudzos ārvalstu preses izdevumos un arī dažādu valstu onkologi paziņojuši, ka ziņām par iespējamo vēža lipīgumu nav nekāda pamatojuma. Visticamāk, Čavesam bijis kāds nezināms sarkomas paveids, kas strauji izplatījies uz pārējiem orgāniem.
Kā pagājušajā nedēļā ziņoja laikraksts „Los Angeles Times”, Nikolass Maduro, visticamāk, ļoti labi apzinās, ka viņam trūkst Ugo Čavesa politiskās harizma, tāpēc ziņas par to, ka bijušā prezidenta mantojums un visa sociālistiskā revolūcija ir apdraudēta nav nekas vairāk kā mēģinājumi nostiprināt savas pozīcijas pirms aprīlī gaidāmajām vēlēšanām. Par šādiem pašiem centieniem var uzskatīt arī Maduro lēmumu dažas stundas pirms Čavesa nāves izraidīt no valsts divus amerikāņu diplomātus it kā par situācijas destabilizēšanas mēģinājumiem. Atbildes reakcija no Vašingtonas puses arī ilgi nebija jāgaida - nedēļas nogalē arī no ASV ir izraidīts Venecuēlas vēstniecības otrais sekretārs un Ņujorkas konsulārās daļas pārstāvis, kas pasludināti par valstī nevēlamām personām.
Venecuēlas prezidenta vēlēšanas notiks 14. aprīlī. Ļoti iespējams, ka šajā dienā notiks arī referendums par izmaiņām konstitūcijā, kas paredz, ka Ugo Čavesu jau tagad varēs apbedīt Venecuēlas Nacionālajā panteonā līdzās Simonam Bolivāram, negaidot noteiktos 25 gadus. Arī šī iniciatīva gaidāmajās prezidenta vēlēšanās var nākt par labu tieši Nikolasam Maduro.
