ĪSUMĀ:
- Medijos nopludināts dokuments, kas paredz izformēt Bosnijas un Hercegovinas valsti.
- Serbu daļu atdotu Serbijai, horvātu – Horvātijai, Bosnijas musulmaņi paši varētu lemt par turpmāko statusu.
- Plāns arīdzan paredz apvienot Kosovu ar Albāniju, serbu daļai piešķirt autonomiju.
- Par plāna autoru uzskata Slovēnijas premjeru Janšu, bet viņš to noliedz.
- Eiropas Savienība un ASV iebilst pret Bosnijas un Hercegovinas sadalīšanu.
Etniski sašķeltās Bosnijas un Hercegovinas līderi pauduši satraukumu par šāda dokumenta parādīšanos. Izskan aizdomas, ka dokumenta autors varētu būt Slovēnijas premjerministrs Janezs Janša, kura vadītā valsts 1. jūlijā pārņems Eiropas Savienības (ES) prezidentūru.
Dienvidslāvijas mantojums
Bosnijas un Hercegovinas mediji nedēļas sākumā ziņoja, ka Slovēnijas premjerministrs Janša februārī vai martā ES Padomes prezidentam Šarlam Mišelam nodevis neoficiālu dokumentu, kas piedāvā pārzīmēt valstu robežas Rietumbalkānu reģionā.
Slovēnijas ziņu portāls “Necenzurirano” ceturtdien publicēja šī dokumenta kopiju. Tajā teikts, ka reģions joprojām neesot ticis galā ar bijušās Dienvidslāvijas sadalīšanos, kas radot spriedzi starp reģiona valstīm.
So this is apparently #Slovenia's non-paper, whose existence has been denied, calling for #Bosnia-#Herzegovina's dissolution and the unification of #Kosovo and #Albania, amongst other things. The document was leaked by @necenzurirano_. pic.twitter.com/OhIfWosa2C
— Ian Bancroft (@bancroftian) April 15, 2021
Kosovu apvienot ar Albāniju
Dokumentā piedāvāts apvienot Kosovu ar Albāniju, bet pārsvarā serbu apdzīvotajai Kosovas ziemeļu daļai piešķirt speciālu statusu, līdzīgi kā vāciskajai Dienvidtirolei Itālijā.
Lai panāktu Serbijas piekrišanu Kosovas apvienošanai ar Albāniju, dokumentā ierosināts Serbijai pievienot Bosnijā un Hercegovinā ietilpstošo Serbu Republiku.
Savukārt Bosnijas un Hercegovinas kantonus, kuros dzīvo pārsvarā etniskie horvāti, piedāvāts pievienot Horvātijai, vai piešķirt tiem speciālu statusu pēc Dienvidtiroles parauga.
Par atlikušo Bosnijas un Hercegovinas teritoriju pilnu atbildību uzņemtos bosņaki jeb vietējie musulmaņi, kuri varētu sarīkot referendumu par valsts nākotni – integrāciju ES vai ciešākām attiecībām ar islāmticīgo Turciju, teikts dokumentā.
Slovēnija noliedz saistību
Slovēnijas premjers Janša un viņa valdības ministri ir nolieguši, ka šis dokuments būtu sarakstīts viņu valstī. Savukārt ES diplomātu aprindās neesot ne mazāko šaubu, ka aiz dokumenta stāv Janša, raksta interneta portās “EUobserver.com”. Brisele gan apgalvo, ka par šāda dokumenta eksistenci neko nezina.
Arī ASV diplomāti piekrīt versijai, ka dokuments nāk no Janšas biroja.
Tā domā arī Bosnija un Hercegovina, kuras Ārlietu ministrija šonedēļ izsauca Slovēnijas vēstnieku, lai izteiktu protestu.
Viens no trim Bosnijas un Hercegovinas prezidentiem – bosņakus pārstāvošais Šefiks Džaferovičs – sacīja, ka šāda dokumenta parādīšanās ir trauksmes signāls.
“Mēs ne par kādu cenu nepieļausim uzbrukumus Bosnijas un Hercegovinas integritātei, neatkarībai un suverenitātei. Tas ir jāapzinās visiem tiem, kuri mēģina ieraut karā Bosniju un Hercegovinu, reģionu un Eiropu. Es domāju, ka tas nevienam nav izdevīgi,” sacīja Džaferovičs.
Bažas par konfliktu atsākšanos
Daudziem joprojām ir atmiņā asiņainie kari, kas 90. gadu sākumā bija pārņēmuši bijušās Dienvidslāvijas republikas.
ASV paziņojušas, ka ir pret Bosnijas un Hercegovinas sadalīšanu. Vašingtona atbalstot valsts suverenitāti un teritoriālo nedalāmību, ko garantējot 1995. gadā noslēgais Deitonas miera līgums, kas izbeidza karu Bosnijā un Hercegovinā.
ES delegācija un ES īpašais sūtnis Bosnijā un Hercegovinā, kā arī ES dalībvalstu diplomāti un ES militārās misijas Bosnijā komandieris kopīgā paziņojumā pauduši atbalstu Bosnijas un Hercegovinas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai un virzībai pretī ES dalībvalsts statusam.
