Kerijs jau tūlīt pēc stāšanās amatā paziņoja, ka Tuvo Austrumu miera procesa atdzīvināšana būs viena no viņa darbības galvenajām prioritātēm. Tieši pēc Kerija iniciatīvas pagājušā gada jūlija beigās palestīniešu un Izraēlas sarunvedēji piekrita atsākt pirms tam trīs gadus iesaldētās miera sarunas. Toreiz tika panākta vienošanās, ka abām pusēm deviņu mēnešu laikā būtu jāpanāk kompromiss par turpmāko miera līgumu.
Taču jau no paša sākuma bija diezgan skaidri manāms, ka sarunas uz priekšu īpaši nevirzās. Pagājušajā nedēļā faktiski sarunas kārtējo reizi nonāca strupceļā, diviem līdz šim konkurējošajiem palestīniešu grupējumiem „Fath” un „Hamas” noslēdzot līgumu par vienotības valdības veidošanas. Izraēla uz šādu lēmumu reaģēja nekavējoties, paziņojot, ka turpmākas sarunas nebūs iespējamas, jo „Hamas” joprojām neatzīst Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu.
Palestīniešu grupējumu vienošanās gan paredz Izraēlas atzīšanu, vardarbības nosodīšanu un pastāvošo līgumu atzīšanu saskaņā ar Tuvo Austrumu miera kvarteta izstrādātajiem principiem. Grupējuma „Hamas” viens no līderiem Mussa Abu Marzuks uzsvēra, ka vienotības valdība nebūs politiska, bet tās mērķis būs sagatavoties vēlēšanām sešu mēnešu laikā, pārveidot drošības struktūras un pārraudzīt grūtībās nonākušā Gazas sektora atjaunošanu.
Gan vairāki amerikāņu, gan izraēliešu politiķi atzīst, ka palestīniešu rīcība tiešām nenāk īstajā laikā, taču vienlaicīgi atzīst nepieciešamību nogaidīt un pārliecināties par palestīniešu patiesajiem mērķiem.
Tikmēr kļuvis zināms, ka deviņu mēnešu ilgo sarunu laikā Izraēla ir apstiprinājusi 14 tūkstošu jaunu kolonistu ēku celtniecību. Apmetņu uzraudzības organizācija „Peace Now" paziņojusi, ka katru dienu faktiski dota atļauja 50 ēku celtniecībai un šādi skaitļi ir nepieredzēti augsti.
Apmetņu celtniecības iesaldēšana ir bijusi viena no galvenajām palestīniešu prasībām veiksmīgu miera sarunu norisei. Savukārt Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu atkārtoti uzsvēris, ka apmetņu celtniecība nav pretrunā ar miera centieniem, vienlaicīgi uzsverot, ka viņš nekad nav solījis no celtniecības atteikties.
Eļļu ugunij šīs nedēļas sākumā pielēja izdevums „Daily Beast", kurš, atsaucoties uz slēgtu starptautisko diplomātu sanāksmi, ziņoja, ka ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs esot paziņojis, ka Izraēla savas rīcības dēļ draud kļūt par aparteīda valsti. Kerijs esot apgalvojis, ka vienīgā alternatīva ir divu valstu risinājums, taču Izraēlas rīcība var novest pie aparteīda valsts ar otrās šķiras pilsoņiem. Galu galā, tas varot novest arī pie tā, ka Izraēla zaudētu savu kapacitāti arī turpmāk būt par ebreju valsti.
Šie izteikumi nekavējoties izraisīja Izraēlas līderu nosodījumu. Viņi norādījuši, ka šādi paziņojumi nav pieņemami, īpaši Holokausta piemiņas dienā un laikā, kad ir apdraudēta Izraēlas pastāvēšana. Arī Savienotajās Valstīs no republikāņu senatoru puses izskanējuši pat aicinājumi Kerijam atkāpties no sava amata, kamēr netiek vēl vairāk apdraudētas ASV nacionālās intereses un stratēģiskā sadarbība ar sabiedroto Izraēlu.
Pats Kerijs gan ir bijis spiests attaisnoties, paziņojot, ka ne publiski, ne privāti Izraēlu par aparteīda valsti nav nosaucis. Viņš gan atzinis, ka starptautisko ekspertu sarunās, iespējams, ir izmantojis ne visai labas un pareizas frāzes. Kerijs arī norādījis, ka viņš nepieļaus, lai viņa uzticību Izraēlai kāds apšaubītu savu personisko politisko interešu dēļ.
Lai arī vairums ekspertu atzīst, ka noteiktajā termiņā Izraēlai un palestīniešiem par miera sarunu plānu vienoties neizdosies, ASV valsts sekretārs ir pārliecināts, ka miera process joprojām nav pilnībā norakstāms.
