Jau gadu desmitiem Izraēlas un Libānas attiecības ir bijušas ļoti saspīlētas, un formāli abas valstis atrodas kara stāvoklī. 30 gadu laikā abu pušu starpā faktiski nav notikušas nekādas tiešas politiskās sarunas. Taču pēdējo divu gadu laikā, iesaistoties ASV prezidenta administrācijas pārstāvjiem, ir panākta vienošanās sarīkot pirmo klātienes tikšanos, kurā tiktu spriests par Libānas un Izraēlas strīdīgo jūras robežu.
Par to paziņojis Libānas parlamenta spīkers Nabirs Berrijs, kurš atklājis, ka sarunas ir paredzēts rīkot robežpilsētā Nakurā, Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvniecības birojā. Taču to norises laiks pagaidām netiek atklāts. Visticamāk, tas varētu notikt oktobra otrajā pusē.
Pēc Berrija vārdiem, izšķirošo lomu šo sarunu sarīkošanā ir spēlējis ASV valsts sekretāra padomnieks Tuvo Austrumu jautājumos Deivids Šenkers, kurš, viesojoties Libānā, bija šo jautājumu aktualizējis. Izraēlas puse apgalvo, ka progress līdzšinējās sarunās ir bijis iespējams tāpēc, ka pēc postošā sprādziena Beirūtā Libānai ir nepieciešami jauni ekonomiskās attīstības instrumenti, jo valstī ir iestājusies pamatīga finansiālā krīze.
Jautājums par Libānas un Izraēlas jūras robežu ir jūtīgs ne tikai līdzšinējā politiskā saspīlējuma dēļ.
Tiek uzskatīts, ka šajā reģionā Vidusjūrā varētu būt ievērojamas ogļūdeņražu atradnes, tāpēc uz spēles ir liktas arī tiesības uz atradnēm.
2018. gadā Libāna parakstīja līgumu par pirmajiem urbumiem, kuros tiek meklēta gan nafta, gan gāze. Sākotnējie urbumi ir uzrādījuši gāzes klātbūtni, bet ne tik lielā apjomā, lai to izmantotu komerciālos nolūkos. Vienā no sektoriem zemūdens urbumi nav uzsākti, jo Izraēla ir pieteikusi pretenzijas uz daļu no šīs teritorijas.
Kā norāda Libānas pārstāvji, pašlaik nav runas par abu valstu sauszemes robežas strīda risināšanu, kas ir vēl pretrunīgāks jautājums.
Savukārt komentētāji ir pārliecināti, ka jebkādām sarunām ir jāiegūst atbalsts un apstiprinājums arī no radikālā grupējuma “Hezbollah” puses. Kā zināms, gan Izraēla, gan ASV uzskata “Hezbollah” par teroristu grupējumu.
Panākto vienošanos ir atzinīgi novērtējis ASV Valsts sekretārs Maiks Pompeo. Pēc viņa vārdiem, šāds lēmums ir vēsturisks un tas attaisno triju gadu ilgos, intensīvos diplomātiskos centienus.
Pompeo ir pārliecināts, ka šādas sarunas kalpos gan abu valstu, gan arī ASV nacionālajām interesēm. Komentētāji gan piebilst, ka Amerikas Savienotās Valstis ir ļoti ieinteresētas panākt progresu arī šajās sarunās, lai tas kalpotu kā vēl viens ASV administrācijas sasniegums pirms novembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.
