Izraēlā un Gazas joslā atvieglojums pēc pamiera iestāšanās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Stājies spēkā pamiers starp Izraēlu un Gazas joslā valdošo radikālo grupējumu “Hamas”. Tas izbeidza vienpadsmit dienas ilgušās bruņotās sadursmes, kuru laikā “Hamas” izšāva tūkstošiem raķešu Izraēlas virzienā, bet izraēlieši atbildēja ar masīviem aviācijas triecieniem Gazā. Konflikta rezultātā dzīvību zaudēja simtiem civiliedzīvotāju. Taču pagaidām grūti prognozēt, vai pamiers būs noturīgs.

Tūkstošiem Gazas joslas iedzīvotāju aizvadītajā naktī izgāja ielās, lai atzīmētu pamieru, ko ceturtdien noslēdza “Hamas” un Izraēla.

Simtiem upuru

Izraēlā un Gazas joslā atvieglojums pēc pamiera iestāšanās
00:00 / 02:59
Lejuplādēt

Ar Ēģiptes starpniecību panāktais pamiers stājās spēkā pulksten divos naktī pēc vietējā laikā, bet jau vairākas stundas iepriekš “Hamas” pārtrauca raķešu uzbrukumus Izraēlas teritorijai.

Izraēlas iznīcinātāji visu nakti turpināja lidināties virs Gazas, bet nav pienākušas ziņas, ka palestīniešu apdzīvotajā teritorijā būtu nomests kāds lādiņš.

Gazas Veselības ministrija informē, ka kopš 10. maija Izraēlas bruņoto spēku uzlidojumos un artilērija apšaudēs dzīvību zaudēja 232 cilvēki, kuru vidū bija 65 bērni.

Izraēla apgalvo, ka “Hamas” raķešu uzbrukumos nogalināti kopumā 12 cilvēki, upuru vidū bija divi bērni.

"Hamas" pasludina uzvaru

Pēc pamiera iestāšanās “Hamas” pasludināja savu uzvaru, kā arī brīdināja Izraēlu, ka grupējums ir gatavs turpināt bruņotu pretošanos, lai aizsargātu musulmaņu svētvietas Jeruzalemē un nepieļautu palestīniešu izlikšanu no mājām Izraēlas okupētajā Austrumjeruzalemē.

Izraēlā par pamiera iestāšanos liecināja tas, ka šonakt neieskanējās trauksmes sirēnas, kas iedzīvotājus brīdina par raķešu uzbrukumiem.

Izraēlas iedzīvotājiem ir dažādas emocijas par noslēgto pamieru ar “Hamas”. Piemēram, Telavivas iedzīvotājam Cvikam Geftam ir atvieglojums, ka “Hamas” raķešu uzbrukumi ir beigušies, bet no otras puses viņš bažījas, ka konflikts jebkurā brīdī var uzliesmot ar jaunu sparu.

“Pamiers ir labs humānu iemeslu dēļ, jo ļauj nedaudz atslābt civiliedzīvotājiem abās pusēs. Bet esmu skeptisks par to, ka pamieru izdosies saglabāt ilgstoši,” vīrietis sacīja ziņu aģentūrai “Reuters”. “Neuzskatu, ka Izraēla ir sasniegusi kaut ko lielu. Nav vienošanās par nākotni. Bet labi, ka bruņotās cīņas ir pārtrauktas.”

Jāsāk dialogs par konflikta cēloņiem

Par piesardzību liecina arī Izraēlas armija paziņojums, ka pie robežas ar Gazas joslu izvietotās kaujas vienības tur paliks vismaz līdz nedēļas beigām, vēsta “The Times of Israel”.

Starptautiskā sabiedrība pozitīvi reaģējusi uz “Hamas” un Izraēlas noslēgto pamieru.

Izraēlas tuvākās sabiedrotās ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka šī vienošanās ir labs pamats turpmākām sarunām par pastāvīgu mieru Tuvajos Austrumos.

“Es ticu, ka palestīniešiem un izraēliešiem ir vienlīdzīgas tiesības dzīvot droši un baudīt brīvību, labklājību un demokrātiju.

Mana administrācija turpinās klusu un nerimstošu diplomātisko darbu, lai tas izdotos. Es ticu, ka mums ir patiesa iespēja panākt progresu, tāpēc esmu apņēmies strādāt pie tā,” sacīja ASV prezidents.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs norādīja, ka Izraēlas un palestīniešu līderiem ir pienākums ne tikai nodrošināt mieru, bet arī “sākt nopietnu dialogu par konflikta dziļākajām saknēm”.

KONTEKSTS:

Izraēlā un palestīniešu teritorijā maijā bija vērojamas asākās sadursmes kopš 2014. gada. Palestīniešu grupējums "Hamas" ar raķetēm apšaudīja Izraēlas pilsētas, savukārt Izraēlas bruņotie spēki atbildēja ar nāvējošiem triecieniem palestīniešu teritorijā. Abas puses vaino viena otru konflikta saasināšanā. Taču šis konflikts ir tikai lappuse senā un asiņainā cīņā.

Izraēlas valsts tika nodibināta 1948. gadā, kad pasaule mēģināja atgūties no Otrā pasaules kara postījumiem. Taču jaunā ebreju valsts tika izveidota teritorijā, ko par savējo uzskatīja arī arābi. Viņi joprojām nav samierinājušies ar ebreju nostiprināšanos šajā vietā.

1948. gada karā arābu valstu koalīcija mēģināja iznīcināt jaundzimušo Izraēlas valsti, bet cieta sakāvi, un Izraēla sāka izplesties ārpus teritorijas, kas ebrejiem bija atvēlēta saskaņā ar ANO piedāvāto plānu. Izraēlas ekspansija turpinājās pēc Sešu dienu kara 1967. gadā, kad Izraēla atkal sakāva arābu valstu spēkus un okupēja palestīniešu apdzīvoto teritoriju. Palestīnieši ir saniknoti, ka pēc 1967. gada kara Izraēla piesavinājās vēl vairāk viņu zemes un sāka būvēt ebreju kolonistu apmetnes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti