Trešās velēšanas un apsūdzības premjeram
Vairāk nekā 70 gadu ilgajā Izraēlas vēsturē tik ilga politiska krīze valstī vēl nav pieredzēta. Faktiski jau kopš 2018.gada beigām Izraēla ir bez stabilas valdības, un valsti pārvalda pagaidu valdība. Ne vēlēšanas pagājušā gada aprīlī, ne atkārtotās vēlēšanas septembrī nenoveda pie koalīcijas valdības izveides. Un parlaments – Knesets – bija spiests atkal atkāpties, paverot ceļu jau trešajām vēlēšanām gada laikā.
Kopš iepriekšējām vēlēšanām septembrī ir noticis kāds būtisks pavērsiens. Pret premjerministru Benjaminu Netanjahu ir izvirzītas apsūdzības krāpšanā, varas ļaunprātīgā izmantošanā un trīs apsūdzības kukuļošanā. Tādējādi viņš ir pirmais amatā esošais valdības vadītājs, kuram jāstājas tiesas priekšā. Pats Netanjahu ir savu vainu noliedzis un no amata atkāpties negatavojas, apgalvojot, ka ir kļuvis par neobjektīvu mediju, policijas un prokuroru mērķi.
Par vai pret Netanjahu?
Kā norāda Izraēlas laikraksta “Haaretz” komentētājs Amirs Orens, atšķirībā no citām vēlēšanām, kur iedzīvotājiem ir nepieciešams izvēlēties starp aptuveni desmit partijām, šoreiz izvēle ir diezgan vienkārša. “Šoreiz vēlēšanās dominē princips: vai nu, vai nu. Vai nu tu esi par Benjaminu Netanjahu - tieši caur viņa partiju “Likud” vai arī caur citām koalīcijas partijām, kas ir gatavas atbalstīt Netanjahu. Vai arī tu esi pret viņu. Tad tu balsosi par Netanjahu sīvāko konkurentu Beniju Gancu no “Zilā un baltā” partijas, vai arī par kādu no trijām pārējām partijām,” norāda Orens.
Pie šīm trijām partijām Amirs Orens pieskaita galvenokārt Izraēlas arābus pārstāvošo “Apvienoto sarakstu”, Avigdora Libermana “Izraēla mūsu mājas”, kā arī Darba partijas, liberāli centriskās partijas “Gesher” un kreisā spārna sociāldemokrātu partijas “Meretz” apvienību. Katrai no šīm partijām var būt diezgan nozīmīga loma turpmākajās sarunās par valdības veidošanu. Īpaši Avigdora Libermana spēkam, kurš pēdējā laikā skaidri pieprasa Netanjahu atstāt savu amatu, tādējādi apliecinot, ka ar šīs partijas balsīm pašreizējais premjers nevarēs rēķināties.
Taču, protams, galvenā cīņa ir tieši starp Beniju Gancu un Benjaminu Netanjahu.
Lai arī abu politiķu un partiju uzstādījumi ir ļoti līdzīgi, Gancs iesaistīties koalīcijā ir atteicies, jo uzskata, ka pašreizējais premjers nevar vienlaicīgi pārvaldīt valstu un aizstāvēt savu godu tiesā.
Drošības jautājums
Runājot par gatavošanos Izraēlas vēlēšanām, nevar nepieminēt notikumu, kas ir ievērojami pastiprinājis tieši Benjamina Netanjahu pozīcijas. Tas ir ASV prezidenta un Netanjahu tuva drauga Donalda Trampa publiskotais Tuvo Austrumu miera plāns, ko Izraēlā jau dēvē par gadsimta vienošanos. Šis piedāvājums, kuru palestīnieši jau noraidījuši kā nepieņemamu, paredz palestīniešiem atteikties no lielām teritorijām, kurās Izraēla ir uzcēlusi savas kolonistu apmetnes, kā arī paredz faktiski atlikt diskusijas par neatkarīgas Palestīnas valsts izveidi. Palestīniešiem tika piesolītas 50 miljardu dolāru lielas starptautiskās investīcijas apmaiņā pret Izraēlas valsts atzīšanu, ierobežotu palestīniešu suverenitāti, kā arī vairākiem likumiem, kas izolētu grupējumus “Hamas” un “Islāma džihāds”. Rezumējot, palestīniešiem tiktu piešķirtas visas tiesības sevi pārvaldīt, neapdraudot Izraēlu.
Kā intervijā Izraēlas televīzijas kanālam TV7 norāda Izraēliešu rezerves pulkvedis Roivens Ben – Šaloms, kurš pārstāv starptautisko pretterorisma centru, Izraēlas sabiedrībā joprojām ir ļoti nozīmīgs drošības jautājums. Lai arī Benija Ganca komandā ir ļoti spēcīga aizsardzības un drošības komanda, pateicoties spēcīgai retorikai, tieši Benjamins Netanjahu ir spējis pozicionēt sevi kā politiķi, bez kura nav iedomājama Izraēlas drošība.
“Benjamins Netanjahu daudzu gadu garumā ir spējis mūsu prātos radīt šo apziņu, ka tieši viņš ir “Misters drošība”. Un daudz kas no tā ir panākts ar dažādām kampaņām. Arī šī gadsimta vienošanās ir ar to visu saistīta. Šī vienošanās nav par politiku, bet gan par drošību. Netanjahu apgalvo, ka mums ir radusies vēsturiska iespēja, taču tikai tad, ja jūs balsosiet par mani. Ja jūs balsosiet par Gancu, viņam nekas neizdosies, jo viņš Trampam nepatīk tā, kā patīku es. Tāpēc jums ir jābalso par mani,” komentēja pulkvedis Ben – Šaloms.
Vēlēšanas situāciju neatrisinās?
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka arī šīs vēlēšanas, visticamāk, situāciju nepadarīs īpaši skaidrāku. Ne labējā spārna reliģiskajam blokam, ne kreisi centriskajam blokam varētu neizdoties iegūt parlamenta vairākumam nepieciešam 61 balsi.
Pēdējās aptaujas pirms balsojuma liecināja, ka gan partija “Likud”, gan “Zilā un Baltā” partija varētu iegūt pa 33 balsīm. Savukārt kopīgi ar saviem atbalstītājiem Netanjahu labējais bloks varētu rēķināties ar 56 līdz 58 balsīm, bet kreisi centriskais bloks – ar 56-57 balsīm.
Atsevišķi eksperti neizslēdz arī nacionālās vienotības valdības iespēju starp abām konkurējošajām partijām, taču tikai ar noteikumu, ka Benjamins Netanjahu vairs neatrodas pie varas.
Vienlaikus tiek norādīts, ka abas partijas pret šādu iespēju varētu izturēties ļoti piesardzīgi, baidoties no tā, ka, piekāpjoties valdības veidošanas sarunās, tās varētu pazaudēt savus atbalstītājus iespējamā ceturtajā balsošanas kārtā.
