Jautājums par Krievijā ražoto pretraķešu aizsardzības kompleksu C-300 piegādi Sīrijas valdošajam režīmam izraisīja aktīvas diskusijas jau tad, kad pirmo reizi tika spriests par ieroču embargo noteikšanu pret Sīriju. Toreiz Krievijas amatpersonas paziņoja, ka par spīti aizliegumiem C-300 kompleksi Damaskai tiks piegādāti uz iepriekš noslēgto līgumu pamata. Pēc tam, kad Eiropas Savienība vakar pieņēma lēmumu atcelt ieroču embargo, kas dod dalībvalstīm tiesības nosūtīt bruņojumu Sīrijas opozīcijas spēkiem, jautājums atkal nonācis strīdu centrā.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņojis, ka C-300 Sīrijai noteikti tiks piegādātas, jo tas varētu kļūt par stabilizējošo faktoru, kas atturētu dažādus karstgalvjus (ar to domājot Rietumvalstis), no iespējamā iebrukuma Sīrijā. Tas arī palīdzētu izvairīties no Sīrijas iekšējā konflikta pārvēršanos par starptautisku bruņotu konfliktu. Savukārt
Krievijas vēstnieks NATO Aleksandrs Gruško uzsvēris, ka Maskava darbojas atbilstoši visiem starptautiskajiem likumiem par ieroču piegādēm, un šādas darbības nevar izmainīt situāciju Sīrijas iekšienē, jo piegādājamās raķešu iekārtas ir pašaizsardzības ieroči.
Atšķirīgu viedokli par Maskavas rīcību gan paudis Izraēlas aizsardzības ministrs Moše Jalons. Viņš paudis cerību, ka pretraķešu iekārtas Sīrijai tomēr netiks piegādātas, taču, ja tas notikšot, Izraēla zinot kā rīkoties. Jalons gan nav paskaidrojis, kādas varētu būt šīs pretdarbības, taču, kā norāda rietumu prese, Izraēla jau iepriekš ir centusies iznīcināt ieročus, kas potenciāli varētu radīt tai draudus. Šeit jāatgādina par Izraēlas militārās aviācijas maija sākuma uzlidojumu Damaskas priekšpilsētai, kura laikā tika iznīcināta noliktava ar zeme-zeme tipa raķetēm. Tiek uzskatīts, ka šīs raķetes bija plānots nodot Libānas radikālajam grupējumam „Hezbollah”.
Kā ziņo BBC, neoficiāli ir zināms, ka Maskava it kā esot piekritusi atteikties no C300 pretraķešu piegādēm Sīrijai apmaiņā pret Izraēlas apņemšanos atteikties no Izraēlas triecieniem pa objektiem Sīrijā. Šī informācija gan nav dokumentāli apstiprināta.
Tikmēr Eiropas prese turpina analizēt Eiropas Savienības lēmumu atcelt ieroču embargo Sīrijas opozīcijai. Francijas izdevums „Le Figaro” panākto vienošanos uzskata par vāju kompromisu, kā arī norāda uz to, cik neefektīva var izrādīties prasība Eiropā pieņemt lēmumus vienbalsīgi. Arī Spānijas „El Mundo” uzsver, ka daļēja embargo atcelšana apstiprināta tikai starpvaldību līguma veidā, ļaujot katrai valstij pašai izlemt par atbalsta sniegšanu Sīrijas nemierniekiem. Taču embargo lielākā atbalstītāja Austrija uzskata, ka iekšējo problēmu nomāktajām Lielbritānijai un Francijai nevajadzētu spēlēties ar uguni, veicinot haosu Tuvajos Austrumos. Tieši tāpēc vienīgais saprātīgais Sīrijas konflikta risinājums tagad ir atlikusi jūnijā Ženēvā gaidāmā miera konference.
