Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss ir pirmā augstu stāvošā ārvalstu amatpersona, kas ieradusies vizītē Izraēlā kopš jaunās Benjamina Netanjahu koalīcijas valdības stāšanās amatā 17. maijā. Vizīte notiek dažas nedēļas pirms 1. jūlija, kad Izraēla varētu spert sākotnējos soļus Rietumkrasta teritorijā un Jordānas ielejā izvietoto ebreju kolonistu apmetņu aneksijai. Savukārt 1. jūlijā Vācija kļūs par Eiropadomes prezidējošo valsti.
Eiropas Savienība ir lielākais Izraēlas tirdzniecības partneris, un ik gadu tirdzniecības apmērs sasniedz 30 miljardus eiro. Taču Eiropa ir asi iebildusi pret Izraēlas aneksijas plāniem, nosaucot tos par starptautisko tiesību pārkāpumu.
Eiropas Savienība neatbalsta arī ASV prezidenta administrācijas piedāvāto Tuvo Austrumu miera plānu, kas faktiski likvidē iespēju izveidot divas neatkarīgas, līdzās pastāvošas valstis - Izraēlu un Palestīnu. Ir izskanējis viedoklis, ka, protestējot pret Izraēlas darbībām, dažas no Eiropas valstīm varētu atzīt Palestīnas neatkarību, taču Vācijas, visticamāk, starp tām nebūtu.
KONTEKSTS:
ASV prezidents Donalds Tramps bija sagatavojis miera plānu, lai izbeigtu gadu desmitiem ilgušo Izraēlas un Palestīnas konfliktu. Tomēr plāns nebija pieņemams Palestīnai, jo tai neparedzēja nekādus labumus - plāna centrā bija Izraēlas vajadzības.
Tagad Izraēlas jaunās vienotības valdības premjers Benjamins Netanjahu apsver anektēt ebreju kolonistu apmetnes Rietumkrastā. Jau vasarā Netanjahu varētu lūgt parlamentu balsot par šo teritoriju aneksiju.
Palestīnas autonomijas vadība lauzusi visas ar ASV un Izraēlu noslēgtās vienošanās. Autonomijas prezidents Mahmuds Abass arī aicināja oficiālo Telavivu uzņemties un pildīt visas saistības, kas starptautiskajos līgumos noteiktas citas valsts okupantiem.
Rietumkrastā mīt gandrīz 3 miljoni palestīniešu un aptuveni 400 000 izraēliešu.
Aneksija, visticamāk, izpelnītos starptautisku kritiku un saasinātu spriedzi Tuvajos Austrumos.
