ĪSUMĀ:
- Šajās vēlēšanās centrālais jautājums – valdība ar vai bez Netanjahu.
- Netanjahu sola strauji ekonomikas izaugsmi un miera līgumus ar arābu valstīm.
- Palestīniešu jautājums šajās vēlēšanās nav aktuāls.
Netanjahu vadītā partija “Likud” un viņa sīvākā sāncenša Benija Ganca „Zilā un baltā” partija tā arī nespēja ilgstoši sastrādāties un valdība izjuka, tā arī nedodot iespēju Benijam Gancam rotācijas kārtā nonākt premjera krēslā. Tādējādi kārtējo reizi līdera groži ir palikuši Benjamina Netanjahu rokās un viņš ir apņēmības pilns šos grožus no rokām neizlaist.
Centrālais jautājums – vai valdībā būs Netanjahu
Izdevuma „Haaretz” komentētājs Anšels Pfeffers norādīja, ka patiesībā šajās vēlēšanās nav neviena centrālā jautājuma, ja neskaita to, vai valdība turpmāk darbosies ar Netanjahu vai bez Netanjahu? Vai citas Knesetā ievēlētās partijas būs gatavas vai nebūs gatavas sēsties ar viņu pie sarunu galda un vai vispār ir iespējama alternatīva Netanjahu valdībai?
“Šīs ir Izraēlas Covid-19 vēlēšanas. Līdzīgi kā ASV prezidenta vēlēšanas, kas bija kā referendums par Donalda Trampa spēju tikt galā ar pandēmiju, šis arī ir tāds kā referendums par Netanjahu darbību koronavīrusa laikā,” skaidroja Pfeffers.
“Vai mēs runājam par pirmajiem astoņiem deviņiem pandēmijas mēnešiem, kad Izraēlas valdības sniegums bija ļoti slikts un premjers ar saviem tuvākajiem padomniekiem rādīja ļoti vājus rezultātus, vai arī mēs runājam par pēdējiem diviem, trijiem mēnešiem ar masveida vakcināciju? Šeit Netanjahu nenoliedzami spēlēja galveno lomu, nodrošinot Izraēlai vakcīnas ātri un lielākā apjomā,” atzina komentētājs.
Par spīti apsūdzībām korupcijā tieši viņam ir izrādījusies centrālā loma valsts cīņā ar Covid-19 pandēmiju.
Pats Netanjahu uzskata, tikai viņa apsēstības ar iedzīvotāju veselību un vadības stila dēļ skaitliski mazajai Izraēlai ir izdevies sasniegt to, ko nav izdevies nevienai daudz lielākai un daudz ietekmīgākais valstij, – sākt masveida vakcinācijas kampaņu un sasniegt augstākos vakcinācijas rādītājus pasaulē.
“Saprotiet – mēs esam paveikuši brīnumu! Valsts, kurā dzīvo viena procenta desmitdaļa no pasaules iedzīvotājiem, saņēma vakcīnas pirms visām citām valstīm ar desmitiem un simtiem miljonu un pat miljardu cilvēku. Mēs bijām pirmie! Un tas ir brīnums!
Tas ir brīnums, kuru es panācu manas līderības, manas nostājas starptautiskajā sabiedrībā un arī manas apsēstības dēļ. Jā, es esmu apsēsts ar manu pilsoņu veselību!
Ar visu izraēliešu, vai tie būtu labējie, kreisie, ebreji vai arābi! Es esmu smagi strādājis, lai to sasniegtu, un šis ir vienīgais reālais risinājums šai pandēmijai. Visi pārējie tikai runā un runā, bet mēs darām! Un mēs paveicām to, ko 200 pasaules valstu līderu nebija spējīgi paveikt!” paziņoja Netanjahu.
Netanjahu sola ekonomikas izaugsmi un miera līgumus ar arābu valstīm
Pēc viņa vārdiem, tikai viņa vadībā Izraēlai būs iespējas arī turpmāk vairot savu ietekmi reģionā un pasaulē, jo atšķirībā no citiem politiķiem, kuri daudz runājot, viņš dara.
“Ir viegli redzēt, ka es esmu vienīgais, kurš var nest stabilitāti un nodrošināt līdzšinējās politikas turpināšanos. Un daudz svarīgāk – es varu mūs pacelt jaunos augstumos. Es jums saku – pagaidiet gadu un jūs redzēsit vēl jaunus miera līgumus. Taču daudz svarīgāk – jūs redzēsit, ka manā vadībā
Izraēlas ekonomika pēc koronavīrusa kļūs par visstraujāk augošo Rietumu pasaules un, iespējams, visas pasaules ekonomiku. Un tas notiek jau pašlaik!” paziņoja Netanjahu.
Viņa pieminētie miera līgumi ir ļoti nozīmīgs aspekts šīgada vēlēšanu konspektā. Līdz šim Izraēlai bija miera līgumi tikai ar divām arābu valstīm – Ēģipti un Jordāniju, taču pagājušajā gadā tika noslēgtas vēl četras vienošanās par diplomātisko attiecību nodibināšanu – ar Bahreinu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Sudānu un Maroku.
Arī šo sasniegumu Benjamins Netanjahu sauc tikai un vienīgi par savu nopelnu, pretojoties Irānas centieniem iegūt savā rīcībā kodolieročus.
Netanjahu arī atzīst, ka jau vistuvākajā laikā plānots noslēgt vēl četrus miera līgumus.
Tā kā Izraēlas politiskajā dzīvē arvien mazāku nozīmi spēlē politisko partiju ideoloģija, bet vairāk tieši simpātijas vai antipātijas pret Netanjahu, tad attiecību uzlabošana ar vairākām arābu valstīm ir iezīmējusi arī vēl kādu nozīmīgu pavērsienu – valdošās partijas “Likud” mēģinājumus iesaistīties sarunās ar vietējo arābu kopienu, kura veido gandrīz piekto daļu no Izraēlas iedzīvotājiem.
“Likud” jaunatnes koordinators, arābu kopienas pārstāvis Omri Saars intervijā televīzijas kanālam “France 24” norādīja, ka arvien vairāk cilvēku sliecas balsot arī par Netanjahu.
“Kopš miera līgumu parakstīšanas ar vairākām arābu valstīm es mūsu kopienā esmu novērojis pieaugošu interesi. Šie līgumi tiešām atstāj reālu ietekmi. Runa nav tikai par notikumiem un ietekmi kādās citās valstīs, bet arī par reālām pārmaiņām šeit, Izraēlā,” klāstīja Saars.
Palestīniešu jautājums nav aktuāls
Attiecību normalizēšanās ar arābu kaimiņiem gan nenozīmē, ka būtu novērojamas kādas īpašas attiecību normalizēšanās ar palestīniešiem. To nav veicinājis arī ASV prezidenta Donalda Trampa virzītais Tuvo Austrumu miera procesa piedāvājums, kuru daudzi sauc par izgāšanos.
Politikas komentētāja Noa Landau uzskata, ka palestīniešu jautājums nav aktuāls ne šajās, ne arī iepriekšējās trijās vēlēšanās.
“Palestīniešu jautājums nav saspīlējuma centrā jau ļoti ilgu laiku. Pirmkārt jau tāpēc, ka
nav nekāda miera procesa un izraēliešiem nav nekādas nopietnas dilemmas, par vai pret kuru būtu jābalso,” norādīja eksperte.
“Otrkārt, jau daudzus gadus valda tā dēvētā nodalīšanas politika. Ir šī nodalīšanas siena, un daudzi izraēlieši palestīniešus savā ikdienas dzīvē vienkārši neredz. Ir daudz citu, svarīgāku jautājumu, jo terora aktu pēdējo gadu laikā ir kļuvis daudz mazāk. Tāpēc arī izraēlieši neuzskata to par kādu karstu jautājumu. Vēl jo vairāk, tādā gadā, kāds ir bijis šis, daudz aktuālāka ir finansiālā situācija, ekonomika, veselība un izglītība, jo bērni galu galā gandrīz gadu nav bijuši skolā. Šie jautājumi ir daudz aktuālāki vairumam izraēliešu, bet ne visiem,” skaidroja Landau.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Benjamina Netanjahu vadītā partija “Likud” savas pozīcijas parlamentā nostiprinās, taču tai tāpat būs nepieciešami koalīcijas partneri.
Tiek pieļauts, ka alternatīva varētu būt dažādu ideoloģiski ļoti atšķirīgu Netanjahu pretinieku apvienošanās valdībā, taču šāds iznākums, iespējams, visai drīz varētu novest arī pie īsā laikā piektajām vēlēšanām. Komentētāji uzsver, ka daudz kas būs atkarīgs no tā, cik daudz un kādas partijas tomēr iekļūs parlamentā, jo pat viena mazāka spēka neiekļūšana varētu nozīmēt pilnīgi citu lomu sadalījumu jaunās valdības veidošanā.
Taču vairums ir vienisprātis, ka "Zilais un baltais" partijas līderis Benijs Gancs, kurš vēl pavisam nesen tika uzskatīts par vienīgo reālo Netanjahu alternatīvu, tagad tiek uzskatīts par politiski norakstītu un jaunajā parlamentā partija var pretendēt vien uz dažām deputātu vietām.
KONTEKSTS:
Izraēlas valdība kritusi pērn decembrī, un martā izsludinātas jau ceturtās parlamenta vēlēšanas. Netanjahu valdības krišanā vainojis koalīcijas partneri un vienlaicīgi arī spēcīgāko konkurentu Beniju Bancu no "Zilais un baltais" partijas. Šī Izraēlas valdība tika izveidota 2020. gada maijā.
Pirms tam Izraēla ir bijusi bez valdības vairāk nekā gadu, jo pēc trim secīgām vēlēšanām neviena partija nav spējusi izveidot vairākuma koalīciju parlamentā. Pēdējās parlamenta vēlēšanās pērn 2. martā izšķirošu vairākumu neizdevās iegūt ne premjera Netanjahu labējam blokam, ne Ganca kreisajam blokam.
Netanjahu pārstāvētā labējā partija "Likud" izcīnīja 36 no 120 Kneseta deputātu vietām. Kopā ar sabiedrotajiem "Likud" kontrolē 58 vietas, kas ir par trim vietām mazāk nekā nepieciešams vairākumam. Tikmēr Netanjahu galvenā sāncenša bijušā bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieka Ganca pārstāvētā centriskā partija "Zilais un baltais" ieguva 33 mandātus. Tomēr Gancam atbalstu izteikušas citas partijas, kurām kopā ar "Zilais un baltais" parlamentā ir 61 vieta.
