Pēc postošā 2010. gada savvaļas ugunsgrēka Karmela meži Izraēlas ziemeļos izskatījās graujoši. Kur kādreiz bija 30 metrus augsti ozoli un priedes, palika vien pliki kalni un apdeguši koku stumbri.
Cenšoties atkopties no traģēdijas, varas iestādes drīz pēc liesmu apdzēšanas paziņoja par nodomu tuvākajā laikā iestādīt Karmelā pusotru miljonu koku. Taču klimata izmaiņas un ugunsgrēku novēršanas pasākumi šos plānus gadu gaitā kardināli mainīja.
“Kopš ugunsgrēkiem pagājuši deviņi gadi, un var novērot dabiskos reģenerācijas procesus. Mēs, mežziņi, cenšamies atbalstīt šos procesus tā vietā, lai atkal iestādītu jaunu meža paaudzi,” saka mežzinis Omri Bonehs.
Patiesībā izdegušie koki Karmela kalnos nebija dabiskas izcelsmes. Priežu mežs tur tika iestādīts 1950. - 1960. gados, kad Izraēla pielika milzīgus pūliņus, lai sausu, monotonu apvidu pārvērstu auglīgā zemē. Kad liesmas pilnībā iznīcināja šo pirms pusgadsimta ieguldīto darbu, nozares eksperti atskārta, ka tā ir nebijusi iespēja atjaunot šīs ainavas mantojumu un senajās lauksaimniecības platībās stādīt mandeles un vīģes, olīvas un zīdkokus.
Turklāt klimata pārmaiņu ērā ir prātīgāk atstāt lielāku telpu starp kokiem, lai tiem tiek vairāk ūdens, gaismas un barības vielu.
