To sestdien apstiprināja Izraēlas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. Plašāku informāciju amatpersona nesniedza.
Palestīnas pašpārvaldes amatpersona Saebs Erakats norādīja, ka Izraēlas lēmums apturēt nodokļu maksājumus ir kara noziegums.
"Šis lēmums ir jauns Izraēlas kara noziegums, tomēr mēs nepadosimies šim spiedienam," viņš teica.
Iepriekš par tādu lēmumu sestdien vēstīja laikraksts "Haaretz", kurš atsaucās uz anonīmu Izraēlas amatpersonu.
Laikraksts vēstīja, ka lēmums ir saistīts ar 127 miljonu ASV dolāru (106 miljonu eiro) pievienotās vērtības nodokļa un muitas nodevu maksājumu par precēm uz palestīniešu teritorijām, kas tiek vestas caur Izraēlu.
"Finansējumu par decembra mēnesi bija jāpārskaita piektdien, bet tika nolemts uz pusi samazināt maksājumu, daļēji reaģējot uz Palestīnas rīcību," "Haaretz" teikusi amatpersona, paskaidrojot, ka lēmums saistāms ar iesniegumu uzņemt Palestīnu SKT.
Izraēlas armijas radio un citi oficiālie plašsaziņas līdzekļi arī vēstīja par to.
Izraēla jau iepriekš ir kavējusi maksājumus, paužot savu neapmierinātību ar Palestīnas rīcību, tostarp 2012.gadā pēc tam, kad tā gada 29.novembrī ANO Ģenerālā asambleja ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja Palestīnas statusa paaugstināšanu līdz ANO novērotājvalsts statusam, darot to pēc Palestīnas pašpārvaldes lūguma.
Nodokļu ieņēmumi veido līdz divām trešdaļām no Palestīnas pašpārvaldes gada budžeta, neskaitot ārvalstu palīdzību.
Iepriekš sestdien Izraēlas valdībai pietuvināts avots atklāja, ka Izraēla apsver iespēju iesniegt prasību ārvalstu tiesās pret palestīniešu līderiem, apsūdzot viņus par kara noziegumiem.
Tiesas procesi tiesās ASV un citur tiek apsvērti pret Palestīnas pašpārvaldes prezidentu Mahmudu Abasu, viņa vadīto Palestīnas pašpārvaldi un citām augsta ranga amatpersonām, atklāja avots.
Palestīnas pašpārvalde piektdien Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) iesniedza dokumentus, SKT, kas ļautu tai vērsties pret Izraēlu par kara noziegumiem. Izraēla ir draudējusi ar sekām, ja Palestīna pievienosies tiesai, un arī ASV ir iebildušas pret tādu soli, norādot, ka tas ir šķērslis cerībām, ka tiks panākta miera vienošanās starp Izraēlu un Palestīnu.
Palestīnieši vēlas pievienoties SKT pēc tam, kad cieta sakāvi ANO Drošības padomē, kas noraidīja rezolūciju, kurā bija paredzēts noteikt trīs gadu termiņu, kurā Izraēlas okupētajās zemēs ir jāizveido Palestīnas valsts.
ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns izskatīs iesniegumu un informēs par to dalībvalstis 60 dienu laikā.
Palestīnas nacionālās vienotības valdība darbu sāka jūnijā pēc samierinājuma vienošanās starp Gazas joslā valdošo islāmistu grupējumu HAMAS un Abasa kustību "Fatah". Ar vienošanos tika izbeigts septiņus gadus ilgušais konflikts, kad Jordānas upes rietumkrastā un Gazas joslā palestīniešu vadīja dažādas valdības.
HAMAS saglabā faktisko varu Gazas joslā un vasarā iesaistījās kaujās ar Izraēlu, kas turpinājās 50 dienas un prasīja 73 cilvēku dzīvības Izraēlas pusē, bet Palestīnas pusē gāja bojā nepilni 2200 cilvēki, galvenokārt civiliedzīvotāji.
Izraēlas valdības dati liecina, ka HAMAS konflikta laikā jūlijā un augustā palaida 4562 raķetes, kas sasniedza pat Telavivu un Jeruzalemi.
